Ar dabas spēku nāk Lielā diena

Pēc Lielās dienas tumsa pamazām atkāpjas, šī diena iezīme Māras dienas gaidīšanu. Lielo dienu turam godā 20.vai 21. martā – atkarībā no tā, vai ir īsais vai garais gads, un cik liela ir uzkrātā kalendārā laika skaitīšanas kļūda. Senlaikos vecajie, izpētījis Ivars Vīks, pēc šīs dienas satikās, lai pārrunātu redzēto un izjusto un kopīgi lemtu par to, kas zemi un tautu sagaida jaunajā gadā.

Jā, tieši jaunajā gadā, jo mūsu senčiem senatnē ar Lielo dienu sākās saimnieciskais gads; lai tas būtu auglīgs, vajadzēja šūpoties, tātad ievibrēt zemes enerģiju. «Lielajā dienā, tāpat kā Miķeļos, saulīte skrien tikai vienā virzienā un pie tam ar lielu skubu. Ikdienas Saules lēktu un rietu vietas mainās tik strauji, kā nevienā citā gada laikā. Tāpēc šis laiks ir vislabākais astronomisku novērojumu veikšanai, jo ļauj precīzi noteikt katru kalendāra dienu.»

Pirms svinamām dienām mūsu senči sakopa māju un sētu, un to varam veikt arī mēs, piedomājot pie tā, lai māja ir ne tikai tīra un spodra, bet enerģētiski sakārtota un atbrīvota no sārņiem. Šādā namā dzīvojot, būsim veselāki un laimīgāki, raits būs katrs solis. Svarīgākais ir atbrīvoties no aizvainojumiem, sliktām domām, jo tikai tad varēsim ielaist sevī gaismu, dodot vietu mieram un harmonijai.

Uzliekot Lielās dienas rītā sāli uz bionerģētiski aktīva akmens, sāls kristāls bioenerģētiskais lādiņš uzlādējas uz ilgāku laiku – uzlādētu sāli vēlāk izmanto dziedniecībā. Mūsdienās latviskās dzīvesziņas ceļa gājēji Lielo dienu sagaida ar ugunsrituālu.

To parasti veic vakarā, kad cilvēki beiguši darba gaitas un var veltīt laiku sevis sakārtošanai. Iedegtā uguns gan stiprina, gan attīra, dodot ugunij ziedojumu – Latvijā augušus zirņus, pupas – tiek izteikts konkrēts lūgums, piemēram: «Lai mūsu novadā gudri bērni!», ko pavada vārdi: «Lai top!».

Laba vēlējumus izsaka gan par savu ģimeni, gan pilsētu un valsti, runājot to, kas uz sirds. Ugunsrituālos notiek līdzpaņemtā ēdiena svētīšana un kopīgs mielasts – Lielajā dienā der arī rakstītas olas. Šķiroties ļaudis vēl cits citam labu un pakavējas ugunskura dūmu dziedinošajā tuvumā. Katrs var ņem līdzi oglītes, ko noliek mājās vai darbā – kur sirds liek – , lai, tās uzlūkojot, atcerētos ugunsrituālā saņemto pozitīvo enerģiju.

Latviskās dzīvesziņas praktizētāja Sarmīte Krišmane ar saviem ļaudīm pavasara ugunsrituālā.