Kurzemnieks un Ģederta Eliasa skolnieks

Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī skatāma talantīga un latviešu glezniecības klasiķiem pieskaitāma kurzemnieka Friča Zandberga (1910-1972) glezniecība. Gleznotāja simtgadi godinot, šo ceļojošo izstādi izveidojusi viņa mazmeita, arī gleznotāja Ingemāra Treija.

Lai arī, ieskatoties plašajā biogrāfiskajā materiālā un katalogā, kas būtiski papildina izstādi, redzams, ka mākslinieks bijis 20.gs. 20.-30.gadu talantīgo mākslinieku vidē un viņa apkārtējo loku veido arī mūsdienās atpazīstami vārdi- Kārlis Padegs, Oļģerts Jaunarājs, Anna Zariņa,u.c., tomēr pats Fricis Zandbergs nav populāro klasiķu rindās.

Mākslinieka attiecības ar valdošajiem režīmiem nav veidojušās saulaini, - leģionāru izsūta uz Komsmoļsku, Karaganas nometni, lai pēc desmit gadiem (1955) vienu no iemīļotajiem Ģederta Eliasa skolniekiem sagaidītu kā smagi slimu, un sociālisma slavināšanai nederīgu buržuāziskās Latvijas atlauzu.

Fr.Zandbergs piedalījies daudzās sava laika nozīmīgajās izstādēs, bijis iesaistīts 20.-30.gadu mākslas grupējumos – mākslinieku apvienības Zaļā vārna biedrs. Rakstnieks un gleznotājs Anšlavs Eglītis par apvienības Zaļā vārna 20.izstādi Rīgas pilsētas muzejā (tag. Nacionālais mākslas muzejs), pieminot Fr.Zandberga devumu, izsakās sekojoši:” Koloristu nogrupējumā izceļas Fricis Zandbergs. Viņa ainavām raksturīga solīda kompozīcija, uzsvērti gaismēnas kontrasti, kas traktēti tīri gleznieciski, ne tā kā gaismas plūdums vai tumšo un gaišo toņu pretnostatījums.”

Izstādes ieceres autore un realizētāja Ingemāra Treija savā izpētas darbā par Ģ.Eliasa skolniekiem un Latvijas Mākslas akadēmijas 30.gadu nogales absolventiem atzīst, ka šajā mākslas vēstures daļā ir daudz nezināmā. IzstādeFricim Zandbergam-100 ir gan sirsnīgs veltījums savam vectēvam, gan mēģinājums atklāt vēl neizpētītās Latvijas mākslas vēstures lapaspuses.

Tikšanās ar Ingemāru Treiju ceturtdien, 24.martā plkst13:00, Livonijas ordeņa pilī.