Sagaida ienācējus baznīcā

 Šādu kalpošanu ar tēva Vadima svētību Ļena sāka rudenī: «Lūdzu, vai varu to darīt, un viņš atbalstīja manas dvēseles alkas.»

Jeļena kristīta bērnībā, bet toreiz, dzīvojot Krievijā, tuvumā nav bijis dievnama, ko apmeklēt, tādēļ ģimene lūgusies mājās. Savukārt Ventspilī Ļena bieži devās uz baznīcu, atrodot tajā mieru: «Kad biju maza, Dievam uzticēties vecāki aicināja, bet tagad pati nešaubos, ka Viņš palīdz, tik jānotic tam. Priecājos, ka Dievs uzklausīja lūgšanas, ļaujot manam dēlam atgriezties pie ticības. Būdams pusaudzis, viņš nebija tuvu pie Dieva, bet pēc pieciem gadiem tomēr aptvēra, ka visa palīdzība nāk no Viņa.»

Ejot savu ticības ceļu, Ļena neko nesarežģī un ieklausās sirdī. Reizēm viņa vienkārši sarunājas ar Dievu, reizēm izmanto īpašus lūgšanu tekstus, bet citreiz lūdzoties saka to, kas tobrīd priecē vai dara raizes: «Dievs mūs mīl tādus, kādi esam. Protams, ir pārbaudījumi, bet tikai tādi, kādus spējam izturēt. Daudzi tagad runā par krīzi, bet arī tā dod iespējas – ja kāds zaudē darbu, viņš var mēģināt apgūt jaunu specialitāti vai mācīties, svarīgākais ir darboties, nevis domāt – ai, kā man neiet!»

Mediķe Ļena, paliekot bez darba, izmantojusi Nodarbinātības dienesta piedāvājumus: «Apmeklēju latviešu valodas kursus un priecājos ne tikai par iegūtajām zināšanām, bet arī saskarsmi ar interesantām un gudrām personām. Ceru, ka atkal varēšu strādāt profesijā, jo man patīk palīdzēt cilvēkiem. Pagaidām es to daru baznīcā, jo finansiāli mūsu ģimeni nodrošina vīrs.»   

Vaicāta, vai ticības dēļ nav piedzīvoti nepatīkami brīži, Ļena atbild noliedzoši. Viņasprāt, šobrīd daudzi cilvēki tiecas pēc Dieva – pat tie, kas neiet baznīcā: «Nepārmetu nevienam, kas vēl netic. Kāds, kas tagad, piemēram, lamājas, ar laiku varbūt būs ticīgāks par mani, tāpēc nenosodu, vien pasaku, kas nav pieņemams.

Ceļš pie Dieva katram jāatrod pašam, ar varu nevajag pārliecināt, tam jānotiek mīlestībā. Tomēr, no otras puses, ļoti gribētos, lai jaunie ietu pie Dieva. Viņu rokās ir mūsu nākotne, tādēļ   svarīgi, uz kā tā balstās, kādas vērtības ieliek pamatos.»

Kalpojot baznīcā un sagaidot ienākušos, Ļena satiek gan jaunus, gan vecākus cilvēkus. Vieni jau zina, ko vēlas, piemēram, paņem svecīti un iet lūgties pie svētbildēm, tie, kas dievnamā ienāk pirmo reizi, parasti jautā, kas un kā jādara: «Citi sāk stāstīt par savām problēmām un lūdz padomu.

Daudzi uz baznīcu nāk tad, ja neveicas, ir bēdas, tādēļ reizēm esam kā psihologi, jo jāmierina arī tie, kas tikko zaudējuši tuvieniekus. Jāzina, ko teikt, lai cilvēku neaizvainotu, jāatrod pareizi vārdi, kas neaizskar, bet paceļ un iedvesmo. Starp citu, daudzi atnācēji grib parunāt, bet, ja neesmu droša, vai mans padoms būs īstais, iesaku uzmeklēt Tēvu Vadimu.»

Foto: Ģirts Staris

Šajā gavēnī Jeļena īpaši aizlūdz par veselību savā ģimenē, jo vesels cilvēks

var strādāt, lūgties  un palīdzēt citiem.