Pagājušās nedēļas nogalē Ventspilī ar savu dzīvi norēķinājušies divi cilvēki.

Sestdien Pārventā pakāries atrasts kāds 80 gadus vecs sirmgalvis. Savukārt svētdien pilsētas pusē kādā dzīvoklī atrasta 46 gadus veca sieviete, kura arī savu dzīvi izbeigusi pakaroties. Abi mirušie atrasti savās dzīvesvietās.

 

Valsts policijas Ventspils iecirkņa Kārtības policijas priekšnieks Ojārs Blokmanis norāda, ka, visticamāk, tās bijušas pašnāvības, taču arī šādos gadījumos vienmēr tiek ierosināts kriminālprocess, jo tās ir vardarbīgas nāves pazīmes. Izmeklēšanas laikā tiek noteikts nāves iemesls un tiek izmeklēti apstākļi vai tā ir bijusi labprātīga aiziešana no dzīves vai arī ir noticis noziegums. Sīkāku informāciju policija par abiem gadījumiem nesniedz.

 

Ventas Balss rīcībā ir informācija, ka 46 gadus vecajai sievietei bijušas problēmas ar alkoholu. Viņai bijuši gan bērni, gan mazbērni. Sieviete kādu laiku bijusi bezdarbniece un ik pa laikam iesaistījusies darba praktizēšanas jeb simtlatniekuprogrammā.

 

Divas reizes sieviete dabūja simtlatnieka vietu Komunālajā pārvaldē. Darba vadītāja Solvita Vieško stāsta, ka viņa bijusi apzinīga darbiniece un labi izpildīja visus uzdotos darbus. Vasarā divus mēnešus viņa bija nodarbināta ravēšanas darbos, bet tad pati aizgājusi, jo bijuši citi plāni saistībā ar ģimeni. Tagad aptuveni mēnesi sieviete nostrādāja citos palīgdarbos, taču šī vieta viņai bija paredzēta tikai līdz 14. martam. Vēl piektdien sieviete darbu apmeklēja.

 

Psihologi norāda, ka viens no lielākajiem pašnāvības riskiem ir ilgstošas neveiksmes visās jomās, kas rada depresiju. Daļai cilvēku pašnāvība ir apzināts lēmums, ja viņi dzīvei ir zaudējuši jēgu. Tāpat cilvēki pašnāvību izdara afekta stāvoklī, ko izsauc emocionālās un arī fiziskās ciešanas. Cēloņi ir ļoti individuāli –nespēja atrisināt problēmas, tai skaitā emocionālās un finansiālās.

 

Pagājušajā gadā Ventspilī izdarītas deviņas pašnāvības. Brīvprātīgā nāvē devušies astoņi vīrieši un viena sieviete. Jaunākajam pašnāvniekam bija 39 gadi, vecākajam – 60. Veselības ekonomikas centra Sabiedrības veselības departamenta direktors Māris Taube skaidro, ka pakāršanās ir agresīvāka metode un to parasti izmanto vīrieši.

 

Sievietes pakaras ļoti reti, viņa parasti salietojas medikamentus. Bieži vien pašnāvības notiek alkohola reibumā. Lai arī valstī pašnāvību skaits pērn kopumā ir samazinājies, tomēr eksperti norāda, ka krīzes sekas parasti izpaužas pēc diviem trim gadiem, tādēļ tuvākajos gados statistika var augt.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: