Ķermenis kā mākslas darbs

Ko lai saka? Var patikt vai nepatikt šāda sevis izrotāšana, varam to atbalstīt vai noliegt, taču zīmējumus uz cilvēka ādas – tetovējumus – , kā arī pīrsinga rotājumus cilvēce pazīst jau tūkstošiem gadu. Tetovējuma zīmes un pīrsingi atrasti pat uz pirmo faraonu mūmijām.

Tetovējumi atklāti vēstures liecībās cilvēkiem no Dienvidamerikas, Eiropas, Āfrikas, Āzijas. Starp citu, vecākajam – 1991. gadā uz Itālijas un Austrijas robežas atrastajam ledājā iesalušajam cilvēka līķim – saskaitīti 15 tetovējumi. Zinātnieki uzskata, ka šī cilvēka mirstīgajām atliekām ir 5300 gadu. Toreiz cilvēki tetovējumos saskatīja dziļu jēgu – tie bija dzīvības un nāves simboli, pasargāja no ļaunajiem gariem, kalpoja kā piederības zīmes, noteica statusu savā kopienā. Savukārt vecāko mumificēto ķermeni, kurā konstatēts pīrsings (tam ir vairāk nekā 5000 gadu), arī 1991. gadā atklāja Austrālijā.

Tam bija caurdurta auss, caurumiņa diametrs – 7–11 mm. Ausis senie cilvēki caurdūra maģisku iemeslu dēļ, jo uzskatīja, ka caur tām ķermenī iekļūst dēmoni, bet metāls tos atvaira. Pīrsingiem bijusi arī praktiska nozīme. Senatnē jūrnieki valkājuši dārgmetāla auskaru – lai tādā gadījumā, ja viņi ietu bojā, viņu krastā izskaloto ķermeni varētu apglabāt par auskara naudu. Starp citu, Latvijā pīrsingi ieviesušies salīdzinoši nesen. Par to izcelsmes vietu uzskata Āzijas zemes Indiju un Irānu.

Vairāk lasi šodienas laikrakstā "Ventas Balss"!