Kad derīguma termiņš beidzies

Piemēram, ja neapstrādāta gaļa šādā gadījumā, droši vien, vairs nav lietojama cilvēku uzturā, tad maizes izstrādājumi varbūt kļuvuši cietāki, taču nekādu kaitējumu veselībai nevar nodarīt. Jautājumu, kāpēc šos produktus nevarētu atdot cilvēkiem, kuri savi ikdienas iztikšanu nodrošina no atkritumu konteineros sameklētā, rosināja televīzijā redzētais.

Proti, kādā Anglijas pilsētiņā žurnālisti veikuši izdzīvošanas eksperimentu – kā iztikt bez reālas naudas? Viņu brokastīs nonāca trīstūrveida sviestmaizes plastmasas kārbiņā, kādas nopērkamas arī pie mums. Ja vakar šī sviestmaize bija svaiga, tad šorīt varbūt ne tik svaiga, taču nebūt ne kaitīga veselībai. Veikali šos produktus neskartos iesaiņojumos novieto savos pagalmos, zināmās vietās – kādam noderēs. Pie mums nē.

Uz ielas uzrunātais vīrietis, kura apģērbs liecināja par trūkumu, atbildē neslēpj dusmas: «Pie mums maizi labāk aizved uz atkritumiem nevis iedod cilvēkiem! Pats redzēju, ka pie veikala apsargi ar lieliem nažiem iznīcināja iepakojumu un meta pārtiku konteinerā! Kāpēc pārtiku, ko vairs nevar pārdot veikalā nevarētu izlikt ārā, lai ņem tie, kas par naudu ēdamo nevar nopirkt?»

Šādu risinājumu nepieļauj Latvijas likumdošana, turklāt, atdot cilvēkiem lietošanai produktus, kuru derīguma termiņš jau beidzies, nav arī ētiski

Vairāk lasiet sestdienas laikrakstā Ventas Balss!