Strādājot ar bērniem, tie jāmīl

Pedagoģe ar 18 gadu stāžu, trīs bērnu māmiņa, kas aizraujas ar dārzkopību, ēdienu gatavošanu, mīl kora mūziku. Bet galvenais – rūpējas par pusotra tūkstoša audzēkņu un 70 darbinieku ikdienu.

Tu pēc profesijas esi pedagogs?

– Pēc Ugāles vidusskolas beigšanas iestājos Latvijas Universitātē, latviešu valodas skolotāja specialitātē mazākumtautību skolā, šeit ieguvu arī maģistra grādu pedagoģijā. Ilgāk sanācis strādāt Rīgā, bet 2001. gadā sāku mācīt bērnus Ventspils vakara vidusskolā. Pedagoga darbs paņem no cilvēka daudz – gan emocionāli, gan laika ziņā. Nesen saņēmu divas ziņas par bijušajiem skolēniem, kas tiešām ļoti gandarī. Divus gadus esmu strādājusi privātskolā Latreia Rīgā, kur mācījās krievu bērni. Mani bijušie skolēni, pastāstīja kāds no vecākiem, pārsvarā ieguvuši labu izglītību un veidojuši veiksmīgu karjeru. Otrs stāsts ir par vakarskolu – satiku savu audzēkni Ričiņu, kurš pastāstīja, ka kādreizējā audzināmā klase labprāt ar mani satiktos.

Tieši vakarskolā ieguvi pirmo vadības pieredzi.

Jā, biju pārsteigta, kad man piedāvāja direktores vietnieces amatu. Nenoliedzami, ir patīkami, ka tavu darbu novērtē, un tā bija ļoti interesanta pieredze – ar pavisam citu redzējumu, kas man noder pašreizējā darbā.

Pilnībā sarunu ar Daigu Silarāju lasiet otrdienas laikrakstā Ventas Balss!