Kapteinis pusgadsimtu ostā un jūrā

Pagājušajā nedēļā Ventspils brīvostas pārvaldnieka palīgs Guntis Tīrmanis nodeva savas lietas jau nākamajiem darbiniekiem brīvostas Mārketinga nodaļā. Viņa kabinetā uzmanību piesaista neierasti tukšie plaukti, kuros parasti atradās mapes ar dažādiem papīriem un informāciju. Šajās mapēs varēja atrast jebkuru informāciju par Ventspils ostas darbības rādītājiem Latvijas neatkarības gados, kā arī daudz citu ziņu par Baltijas jūras ostām. Tagad plaukti ir tukši, ja neskaita dažas ierāmētas kolektīva fotogrāfijas, uz darba galda – ziedi no pateicīgajiem partneriem par ilggadējo sadarbību, cienasts viesiem, kuri ienāk, lai paspiestu kapteiņa stingro roku un novēlētu viņam turpināt uzņemto dzīves kursu vēl daudzus gadus. «Gan jau pieradīšu,» modri nosaka Guntis, atbildot uz jautājumu: vai neskums pēc darba?

Jūrai un ostai viņš ir atdevis sava mūža 53 gadus: 25 gadus kolhozam Sarkanā bāka, kur izauga no kapteiņa ceturtā palīga līdz lielu zvejas traleru kapteinim un kolhoza priekšsēdētāja pirmajam vietniekam, un 28 gadus – Ventspils brīvostas pārvaldei.

Viens no pirmajiem ostas administrācijā

Ēka Jāņa ielā 19 bija viņa darba vieta 23 gadus, savukārt Ventspils ostas administrācija (pašreizējā Ventspils brīvostas pārvalde) – 28 gadus, kopš 1992. gada 30. marta. Tīrmanis rāda dokumentu – 1992. gada 26. marta Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomes lēmumu par pašvaldības uzņēmuma Ventspils ostas administrācija izveidošanu un Alfrēda Mačtama iecelšanu pārvaldnieka amatā. Par pārvaldnieka vietnieku tika nozīmēts Guntis Tīrmanis. Pirms pilsētas Tautas deputātu padomes lēmuma tika izdots Latvijas Republikas Ministru padomes 1991. gada 29. novembra rīkojums par to, ka Jūras lietu ministrijai kopā ar pilsētas tautas deputātu padomes priekšsēdētājiem nepieciešams izveidot Rīgā, Ventspilī un Liepājā ostu administrācijas un kapteiņu dienestus.

Ostas administrācijas dibināšana notika Tīrmaņa darba kabinetā, viņš toreiz bija Zvejas ostas kapteinis. Šajā amatā Tīrmanis nostrādāja nepilnus divus gadus. «Tagad mums ir viena osta, bet padomju laikā bija divas – jūras tirdzniecības osta un zvejas osta,» atgādina Guntis. Zvejas ostas kapteinis vadīja tā saucamo Jauno zvejas ostu, Veco zvejas ostu un zivju konservu kombināta piestātnes, pie kurām regulāri pietauvojās refrižeratorkuģi, kas ienāca Ventspilī pēc zivīm. «Tolaik no ostas zvejā katru rītu devās un vakarā atgriezās ap 300 vietējās flotes zvejas kuģu,» atceras Zvejas ostas bijušais kapteinis.

Tīrmaņa darba grāmatiņā ir ieraksts arī par trīs gadiem, esot zvejnieku kolhoza Sarkanā bāka priekšsēdētāja pirmā vietnieka amatā. Tajā laikā kolhozs sāka pārdot mencas Dānijai, bet par nopelnīto valūtu uzbūvēja saldētavu. Tiesa, Tautas fronte toreiz izsprieda, ka valūtu Mačtams un Tīrmanis iebāzuši savās kabatās, bet zviedri saldētavu it kā uzcēluši par velti. Par to atceroties, Guntis smaida. Bet toreiz viņš ar Mačtamu par to zaudēja savus amatus! Tiesa, profesionālis bez darba ilgi nepalika – viņu praktiski uzreiz uzaicināja būt par Zvejas ostas kapteini.

Daudz kur bijis, daudz ko redzējis

No jauna izveidotās Ventspils ostas administrācijas pirmais uzdevums bija pārņemt jūras kanālu ar visiem fārvarteriem, navigācijas iekārtām un zīmēm (bākas, bojas utt.) no padomju armijas. Tīrmanis atceras inteliģenti un lojāli pret Latvijas neatkarīgas valsts noskaņoto kapteiņleitnantu Petrovu, kurš pirms tam uzraudzīja jūras kanālu. «Kanāla pārņemšana notika viegli, bez jebkādiem incidentiem,» atminas Tīrmanis.

Ventspils ostas administrācija pirmajā darbības gadā bija izvietota divās telpās pilsētas domē, 4. stāvā, pēc tam pārcēlās uz Užavas ielu 8. Savukārt 1997. gadā tā pārcēlās uz pašreizējo Ventspils brīvostas ēku Jāņa ielā 19. Padomju laikā šeit atradās jūras robežsargu štābs. Tīrmanis labi atceras, kā 80. gadu vidū viņam vajadzēja turp iet divas nedēļas uz obligāto militāro sagatavošanos.

«Daudz kur esmu bijis, daudz ko esmu redzējis. Āfrikas rietumu krastā, laikam nav nevienas ostas, kurā mēs nebūtu iegājuši. Argentīnā pavadīju daudz laika... Zvejnieki tolaik labi pelnīja un saņēma valūtu,» atceras kapteinis tālbraucējs. Interesants laiks bija viņa dzīvē arī pēc Ventspils ostas administrācijas izveides. Viņš ar kolēģiem ir devies neskaitāmos komandējumos uz Eiropas, Skandināvijas ostām, kur ventspilnieki apguva ostu administrāciju darbību, pētīja ostu aprīkojumus, prāmju līniju pieredzi. Ar viņa līdzdalību mūsu ostā 2000. gada augustā tika atklāta pirmā prāmju līnija, kas savienoja Ventspili ar zviedru ostu un mūsu sadraudzības pilsētu Vestervīku.

Pārstāvēja pilsētas intereses

Vietnieka, bet vēlāk arī Ventspils brīvostas pārvaldnieka palīga pienākumus Tīrmanim vajadzēja apvienot ar svarīgu pilsētas pašvaldības uzdevuma izpildi – no 1997. līdz 2009. gadam viņš pārstāvēja Ventspils intereses AS Ventspils nafta padomē, vēlāk – valdē un Latvijas kuģniecības valdē. Tajos gados viņam vajadzēja katru nedēļu, bet reizēm pat divas reizes nedēļa, doties uz Rīgu. «Tolaik es līdz pēdējam sīkumam pārzināju situāciju naftas tirgū, kuģu tirgū un citus ar to saistītus jautājumus,» lepni nosaka Tīrmanis.

Tas bija laiks, kad Latvijas kuģniecība atjaunoja savu tankkuģu floti, un valdes sastāvā Tīrmanis pieņēma lēmumus par jaunu naftas tankkuģu būvniecību Dienvidslāvijā un Dienvidkorejā. Visiem naftas tankkuģiem, kuru ietilpība bija 52 000 tonnu, deva Ventspils novada pagasta vārdus. 2007. gadā Tīrmanis brauca uz tankkuģa Tārgale pieņemšanu. Par tankkuģa krustmāti kļuva pašreizējā pilsētas galvenā arhitekte Daiga Dzedone. Tankkuģis Tārgale joprojām bieži ienāk Ventspils ostā.

No kapteiņtiltiņa – uz veloceliņu

Tīrmaņa pienākumos Ventspils brīvostas pārvaldē visus gadus ietilpa Ostas noteikumi, ostas nodevas, šipšandleru, kuģu aģentu, bunkurēšanas kompāniju darbība, darbs ar stividorsabiedrībām, visa ostas statistika. Runājot par statistiku, noteikti jāpiemin Tīrmaņa fenomenālās zināšanas par situāciju Ventspils tuvumā esošajās ostās. Savulaik viņš aptuveni desmit gadus piedalījās Baltijas ostu organizācijas asamblejas darbā, no turienes viņa daudzie kontakti, pateicoties kuriem viņš tik labi orientējas tuvāko Ventspils konkurentu darbībā. Pēdējā darba dienā, raugoties pa sava kabineta logu uz tukšajām piestātnēm, Tīrmanis slēpj skumjas savās acīs...

Pavisam drīz viņa aktivitāte pārslēgsies uz iemīļoto veloceliņu maršrutu pa Saules ielu, caur Jūrmalas parku līdz Dienvidu molam un atpakaļ, bet ziemā – uz slidotavu, kur tagad varēs ļauties savām iemīļotajām nodarbēm. Nav šaubu, ka viņa fantastiskās un apbrīnojamās zināšanas un pieredze vēl lieti noderēs pašreizējiem ostas darbiniekiem.