Lai adoptētu bērnu, patlaban rindā ir jāgaida līdz pat četriem gadiem, intervijā Latvijas Radio pastāstīja labklājības ministre Ramona Petraviča.
Lai adoptētu bērnu, rindā jāgaida līdz pat četriem gadiem
11Pēc viņas teiktā, potenciālajiem adoptētājiem vislielākā interese ir par meitenītēm līdz piecu gadu vecumam.
Vienlaikus ministre atzina, ka, neraugoties uz lielo bērnu skaitu aprūpes iestādēs, patlaban "tukšas" ir arī 90 audžuģimenes, kurām valsts maksā par īslaicīgu bērnu uzņemšanu ģimeniskā vidē.
Petraviča skaidroja, ka, pēc pašu audžuģimeņu stāstītā, šāda situācija izveidojusies, jo bāriņtiesās nav vērojama pretimnākšana bērnu nodošanai ģimenē. "Aizejot uz bāriņtiesu, pirmais jautājums ir: Kāpēc jums to bērnu vajag un kur jūs viņu liksiet?"
Līdzīga attieksme esot vērojama arī no bērnu aprūpes iestāžu darbinieku puses. "Aizejot uz institūcijām, tur ir tā kā mūris priekšā. Institūcijas nav ieinteresētas nevienu bērnu atdot audžuģimenēm, jo tās ir darbavietas, tas ir pašvaldības saņemamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un viņi ir ieinteresēti saglabāt savas darbavietas," problēmu skaidroja Petraviča, piebilstot, ka bērnu aprūpes institūciju darbinieki nereti arī biedējot audžuģimenes ar dažādām medicīniskajām diagnozēm, kādas bērnam noteikuši ārsti.
Ministre atzina, ka, lai arī bērnu skaits institūcijās samazinās, tomēr attieksme no institūciju un bāriņtiesu darbinieku puses uzlabojas nepietiekami.
Kā ziņots, uz pagājušā gada 31. decembri aprūpes institūcijās atradās 794 bērni, kas ir par 243 bērniem mazāk nekā 2017. gadā, liecina Labklājības ministrijas (LM) ziņojums "Par bērnu stāvokli Latvijā 2018. gadā", apkopojot Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Bērnu tiesību komitejas izteikto rekomendāciju izpildi.
Pagājušā gada beigās 12,3% no ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem atradās aprūpes institūcijās, kamēr vēl pirms gada šajās iestādēs atradās 15,5% no bērniem.
Kopumā pagājušā gada beigās ārpusģimenes aprūpē atradās 6438 bērni, kas ir par 231 bērnu mazāk nekā pirms gada.
LM ziņojumā pausts, ka vairums bērnu, kuri dzīvoja šķirti no saviem vecākiem, saņēma aprūpi un audzināšanu savu vecvecāku vai citu radinieku ģimenē, kuri īstenoja aizbildnību pār bērniem. Aizbildnībā pagājušā gada beigās atradās 4398 bērni, kas ir par 61 bērnu mazāk nekā pirms gada. No visiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem aizbildniecībā atrodas 68,3% bērnu, kas gan procentuāli ir neaudz vairāk nekā pērn.
Audžuģimenēs 2018. gada beigās atradās 1246 bērni, kas ir par 73 bērniem vairāk nekā pirms gada, veidojot 19,4% no visiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem.
Pērn 31. decembrī audžuģimenes statuss bija piešķirts 636 audžuģimenēm, kas, salīdzinot ar 2017. un 2016. gadu, ir neliels pieaugums. Pirms gada audžuģimenes statuss bija piešķirts 600 ģimenēm, bet 2016. gada - 575 ģimenēm.
Komentāri (11)
Kas par interviju sakāms BSAC ''Selga'' un Ventspils sociālā dienesta vadībai?
Ventspils pilsētas Sociālais dienests informē: Adoptētāju rindas ir garas, jo adoptētāji vēlas mazus bērnus, bez veselības un attīstības traucējumiem, bet mazāk izvēlās adoptēt vairākus vienas ģimenes bērnus un pusaudžus. Šobrīd Rīgas aprūpes centrā ir meitene 4 gadus veca, kura tur atrodas no dzimšanas brīža. Visi, kuri iepazinušies, t. sk., audžuģimenes, no bērna atteikušies. Bērnam ir veselības problēmas. No prakses secināms, ka audžuģimenes arī nevēlas bērnus ar veselības un uzvedības problēmām.
Rakstā norādītais: “bāriņtiesās nav vērojama pretimnākšana bērnu nodošanai ģimenē. "Aizejot uz bāriņtiesu, pirmais jautājums ir: Kāpēc jums to bērnu vajag un kur jūs viņu liksiet?", informējam, ka informācija ir uzskatāma par nekorekti norādītu, jo bāriņtiesas darbinieki sniedz pilnīgu informāciju par bērnu, lai pēcāk nesaņemtu pārmetumus par nepilnīgi sniegtu informāciju, jo gan audžuģimenei, gan adoptētājiem ir jābūt pilnvērtīgai informācijai par bērnu, kurš tiks uzņemts ģimenē.
Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 25.1 panta pirmo daļu, kas nosaka, ka informāciju par audžuģimenē ievietotajiem bērniem un audžuģimenēm bāriņtiesas reģistrē Audžuģimeņu informācijas sistēmā, kas ir valsts informācijas sistēmas “Integrētā iekšlietu informācijas sistēma” sastāvdaļa. Ventspils pilsētas bāriņtiesas darbinieki katru piektdienu aktualizē informāciju Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas datu bāzē par Ventspils pašvaldības bērniem, kuriem nepieciešams nodrošināt ārpusģimenes aprūpi ģimeniskā vidē, tas ir, tiek nodota informācija par visiem bērnunamā esošiem bērniem.
Savukārt runājot par vecākiem bērniem – pusaudžiem, ja kāds izrāda interesi par bērniem, vienmēr notiek sarunas, lai motivētu šo bērnu piekrist doties uz audžuģimeni, tomēr nereti ir gadījumi, kad pusaudži izvēlas to nedarīt, jo, piemēram, ir bijusi slikta iepriekšējā pieredze vai vienkārši ar potenciālajiem audžuvecākiem neizveidojas kontakts. Nevienai institūcijai nav tiesības bērnus piespiest doties pret viņu gribu pie ģimenes, ja viņi paši to nevēlas. Ventspils pilsētas Sociālā dienesta darbinieki ir aicinājuši iedzīvotājus būt aktīvākiem un uzņemties audžuģimeņu pienākumus. Nākotnē plānota informatīva kampaņa ar mērķi informēt sabiedrību par audžuģimeņu kustību.
neeeeee paldies
Interesanti no kurienes ministre ņem ziņas un kas tās dod, manā ģimenē ir trīs bērni, adoptēti, gaidīju tikai tik ilgi cik sakārtot dokumentus, ja ņem bērnu kāds ir, ja nepēta kā gurķus veikalā, lai būtu vesels, modeļa tipa utt. Darbinieki informē, kas viņus var sagaidīt, lai ir sagatavoti uz ļaunāko. Citādi pēc pāris gadiem, kad sastopas ar problēmu ved bērnus atpakaļ uz bērnu namu un saka - nevaru tikt galā, man tādu nevajag, jūs taču neteicāt, ka tādas problēmas, man vajag veselu, klausīgu utt. Vecākiem nevajadzīgi bērni ir un būs, to nevar apstādināt aizslēdzot bērnu namu un audžu ģimenes to neatrisinās, daudz akmeņu var mest arī audžuģimeņu laukā, ne viss tur ir labs.
Savas pieredzes šai jomā nav, bet neiziet no prāta tas gadījums ar slimnīcā pamesto zēnu. Bērnu mātei atņēma bāriņtiesa, sacūkoja zēnam dzīvi pilnībā (kas varbūt nemaz nebūtu tā, ja augtu pie mātes, lai cik tā bija "nepareiza") un tagad vainīgs un atbildīgs nav pilnīgi neviens. Uzticību sistēmai tas nevairo.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/petravica-audzugimenes-joprojam-saskaras-ar-barintiesu-un-citu-instituciju-nelabvelibu.a325164/
šeit var arī noklausīties intervijas oriģinālu
Šodienas ''Ventas Balss'' laikrakstā, atbildē Vītolu ielas iedzīvotājai, uz jautājumu kurš vai kuri konkrēti cilvēki ir ierosinājuši izveidot sociālo projektu Vītolu ielā 21, atbilde pēc būtības nav sniegta, pasakot ka autori ir kādas tur komisijas. Uzskatu, ka Informācija tiek no sabiedrības slēpta.
Cerams, ka pēc labklājības ministres vizītes Ventspilī kas izmainīsies.
Ventspils pilsētas Sociālais dienests informē: Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu 2018. gada 27. martā, ar domes lēmumu Nr.49 “Par Kurzemes plānošanas reģiona izstrādātā deinstitucionalizācijas plāna 2017.-2020.gadam saskaņošanu” apstiprināja visi Ventspils pilsētas domes deputāti. Lai likvidētu institucionālo aprūpi deinstitucionalizācijas plāns paredz Ventspilī izveidot dienas aprūpes centru Kuldīgas ielā 4, Ventspilī, kurā tiks sniegti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanas vietu Vītolu ielā 21, Ventspilī, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
Vienlaikus informējam, ka, lai informētu sabiedrību par Ventpils pilsētas domes lēmuma pieņemšanu 30.10.2017. portālā www.ventspils.lv tika publicēts raksts, kurā Kurzemes plānošanas reģions aicināja iedzīvotājus, nevalstisko organizāciju, sociālo un citu pakalpojumu sniedzējus, pašvaldību un valsts iestāžu pārstāvjus piedalīties sabiedriskās apspriešanas sanāksmē 01.11.2017. plkst. 14:30 Ventspils bibliotēkā, Akmeņu ielā 2.
https://www.ventspils.lv/lat/pilseta/135286-notiks-kurzemes-planosanas-regiona-deinstitucionalizacijas-plana-sabiedriskas-apspriesanas-sanaksme