Katram ir jāzina savs asinsspiediens

Kā skaidroja ģimenes ārste, arteriālā hipertensija ir ilgstoši paaugstināts asinsspiediens. «Par hi­pertensiju varam runāt tad, kad pacientam konstatē asinsspiedienu virs normas. Ar normu mēs saprotam, ka spiedienam ir jābūt zem 140 uz 90,» sacīja Matvejeva, piebilstot, ka pacientiem ar cukura diabētu minētās normas ir vēl zemākas.

Ģimenes ārste norādīja, ka pacienti nereti kļūdaini uzskata, ka paaugstināta asinsspiediena gadījumā cilvēku noteikti moka galvassāpes. «Tā var būt arī smaga galva, galvas reiboņi, nespēks, ne obligāti galvassāpes. Jo sāpes arī pašas par sevi var izraisīt spiediena paaugstināšanos, tāpat kā emocionālais stāvoklis. Ja kaut kas sāp vai esat nervozs, tā ir normāla organisma reakcija,» hipertensijas simptomus skaidroja Matvejeva.

Asinsspiedienu ir būtiski kontrolēt, to regulāri mērot, jo cilvēka organisms var pierast pie daudzām lietām, tostarp arī paaugstināta asinsspiediena. Turklāt hipertensija nebūt neesot tik nevainīga, kā cilvēki mēdz domāt, jo tā var novest pie organisma mērķorgānu, tostarp smadzeņu, acu un sirds, bojājumiem. «Sirds strukturālās izmaiņas notiek diezgan bieži, un tas draud ar aritmiju. Tas var novest pie trombembolijām, insultiem. Tāpēc jāzina un jākontrolē šie cipari,» vēlreiz uzsvēra mediķe. Viņa piebilda, ka asinsspiediens jāmēra gan pie ģimenes ārsta, gan mājas apstākļos un ik pa laikam tas būtu jādara arī cilvēkiem, kam nav konstatēta šī saslimšana. Ģimenes ārste skaidro, ka pirms asinsspiediena mērīšanas ir jānomierinās. «Jūs nevarat atskriet pēc darba un uzreiz sākt mērīt spiedienu vai arī ieskriet aptiekā un pamērīt,» sacīja Matvejeva. Asins­spiediens jāmēra abām rokām un mērīšanas laikā rokai jāatrodas sirds līmenī. Vispirms jāizmēra vienu reizi, pēc dažām minūtēm tas jāatkārto, un tad mērījumi jāpieraksta. «Pie ārsta jānāk sagatavotiem. Tā ārsts var izvērtēt situāciju un nozīmēt ārstēšanos,» aicināja ģimenes ārste. Uzmanība jāpievērš arī pulsam, tam jābūt robežās no 60 līdz 80 sitieniem minūtē.

Ārste pastāstīja, ka bieži vien arteriālā hipertensija tiek konstatēta arī gados jauniem cilvēkiem, tomēr riska grupā ir cilvēki vecumā pēc 40 gadiem. Hipertensijas iemesli gan vēl neesot līdz galam izpētīti, tomēr ir zināmi dažādi riska faktori, kas to veicina, it īpaši, ja konstatēti vienlaikus. Tostarp mazkustīgs dzīvesveids, darbs paaugstināta stresa apstākļos, atbildības nasta, arī smēķēšana. «Mēs jau neārstējam tikai ciparus, mēs ārstējam pacientu. Un arteriālā hipertensija – tas ir viens no kardiovaskulāro slimību riska faktoriem. Mums ir ļoti laba diagnostika un ļoti laba ārstēšana, bet diemžēl mirstības ziņā pirmajā vietā ir kardiovaskulārās saslimšanas,» sacīja ārste un piebilda, ka hipertensijas pacientiem ar šo saslimšanu ir jāsadzīvo, jācenšas novērst riska faktori un jālieto medikamenti visas dzīves garumā.

Šodien ir Pasaules Hipertensijas diena. To ik gadu atzīmē, lai pievērstu sabiedrības uzmanību hipertensijai un cilvēki interesētos par savu asinsspiedienu, tādējādi novēršot dažādas saslimšanas, ko var izraisīt paaugstināts asinsspiediens.