Verners strādā spāņu ērģelniekiem

 Piecu bērnu ģimenē augušais puisis jau kopš bērnības ir radināts pie darba un prot novērtēt katru nopelnīto latu. Kredītus uzņēmuma attīstībai ērģeļbūvētāja Jāņa Kalniņa bijušais māceklis Verners neizmanto, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ viņš šobrīd jūtas labi. 

Kāpēc, izvēloties profesiju, nolēmi kļūt par galdnieku?

– Sākumā gudroju par to, ka gribu būt mākslinieks, jo vairāk tādēļ, ka skolā apmeklēju Anitas Skorodjonokas vadīto zīmēšanas pulciņu un viņa ieteica doties uz lietišķajiem. Tomēr, apsvēris visus par un pret, apdomājis, vai varēšu pēc skolas beigšanas pietiekami nopelnīt, un, pakonsultējies ar vecākiem, nolēmu apgūt praktiskāku arodu.

Tā iestājos Skrundas arodvidusskolā un 15 gadu vecumā iepazinos ar Jāni Kalniņu, jo viņš bija vienīgais darba devējs, kas paņēma mani praksē. Prakses vadītājs bija Rolands Millers – gan viņš, gan citi vīri bija pretimnākoši un iemācīja visu, kas man tagad noder, strādājot individuāli.

Pilnu intervijas tekstu lasiet rītdienas Ventas Balsī.