Nataļja Borodovska nodarbojas ar biznesu, kas nekādi nav saistāms ar viņas trauslumu. Uzņēmums Stroy Teh Visna, kurā viņa ir dibinātāja un valdes priekšsēdētāja, pārdod smago tehniku, bet viņas klienti – būvniecības, ceļu un komunālie uzņēmumi.

Pastāstiet, kā jūs nolēmāt pievērsties tik nesievišķīgam biznesam – pārdot smago tehniku?

– Pēc neveiksmīgās pieredzes ar Patērētāju klubu es pabeidzu Rīgas Tehnisko universitāti, man piedzima dēls. Taču drīz vien sapratu, ka nevaru sēdēt mājās. Divus gadus strādāju par menedžeri kādā uzņēmumā. Kad mani pieņēma darbā, sacīja, ka vajadzēs nodarboties ar tehniku.

Ar vārdu tehnika domāju fēnu, mikroviļņu krāsni, veļas mazgājamo mašīnu... Kad man parādīja lietotus traktorus un sacīja, ka tos vajadzēs pārdot, es biju šokā: kam tādi lūžņi ir vajadzīgi? Taču jau pirmajā mēnesī es nopelnīju uzņēmumam vairāk nekā 20 tūkstošus latu peļņu.

Un man sacīja: no tevis ir jēga. Drīz vien sapratu, ka man patīk šis darbības veids, saskarsme ar cilvēkiem. Taču mani daudz kas neapmierināja no tā, ko darīja mūsu saimnieks. Un es nolēmu palikt biznesā, taču strādāt citādi. 2003. gadā nodibināju savu uzņēmumu un uzaicināju par partneri savu kolēģi no bijušā darba.

Cilvēki šajā jomā man jau bija labi pazīstami, tāpēc es plaši nereklamēju savu uzņēmumu. Tā bija mutvārdu informācija. Ar katru gadu palielinājām apgrozījumu. 2007. gadā pārsniedzām miljonu latu.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas Ventas Balsī.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: