Skolotājas Aigas Felš- Milbergas kolekcijas dālijas šodien, rīt un parīt apskatāmas Piejūras brīvdabas muzejā.

Apskati fotogrāfijas!

Reiz kādās mājās, kuru saimniece bija aizrautīga dāliju audzētāja, ziemas mēnešu garlaikotais zirdziņš, laiku īsinot, gardu muti nograuza pusi no 200 šķirņu dāliju gumiem. Nav ziņu, kā jutās zirgs, viņam veselība laba, bet saimniece gan bija satriekta. Ja nu kādai vai kādam gadījušies līdzīgi zaudējumi, vismaz acis pamielot un uzzināt, kas jauns vai kas pārbaudīts un, tātad, - labs dāliju audzēšanas jomā ir aicināti apmeklēt Piejūras brīvdabas muzejā no 10.septembra skatāmo dāliju ziedu izstādi no Aigas Felš- Milbergas kolekcijas.

Eiropā dālijas no Meksikas tika ievestas 18.gs. gadsimta beigās. Spānijā, 1789. gadā Madrides Karaliskajā botāniskajā dārzā dālijas izaudzēja no sēklām, kas tika saņemtas Meksikas  botāniskā dārza sēklu sūtījumā. Jau 1791. gadā publicēts pētījums, kurā pirmā pētītā savvaļas dāliju suga nosaukta Dahlia pinnata - godinot 1789. gadā mirušo somu-zviedru botāniķi Andreasu Dālu. Tā arī cēlies nosukums dālija. Nosaukums ģeorģīne vai citviet jorģīne parādījās vēlāk – Vācijā.

Par Georgiana šo ziedu nodēvēja vācu botāniķis Vildenovs savā 1803.gadā publicētajā darbā, godinot drauga - Pēterburgas profesoru Dr.Georgi piemiņu. Pasaulē vairāk izplatīts ir dālijas (Dahlia) nosaukums, bet šo ziedu par ģeorģīni biežāk dēvē Krievijā. Latvijas teritorijā, jau 1828. gadā Rīgas dārznieks J.Cigra, kurš ir arī Rīgas Lielo kapu apzaļumošanas projekta autors un,  izveidojis vienu pirmajām Rīgas kokaudzētavām (1798), piedāvājis 55 dāliju šķirnes. J.Cigram bijuši lieli nopelni krāšņuma augu un arī dāliju izplatīšanā Baltijā un Krievijā.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: