Svētdien ap plkst. 16 Ventspilī spietoja skudras. Jā, jā, tieši šajā laikā no savām zemes mājām celiņu malās, zem atsevišķiem akmeņiem, nomestiem dēļu galiem un komposta kaudzēm gaisā pacēlās tūkstošiem spārnoto skudru mammu un tēvu.

Entomologs Voldemārs Spuņģis pastāstīja, ka konkrētā vietā skudru vienlaicīgu  spietošanu nosaka gaisa temeperatūra. Skudru attīstības cikla beigas un spārnoto skudru masveida izlidošanu gandrīz ar minūtes precizitāti daba iekārtojusi ar vienu nolūku – turpināt savu sugu.

Skudras sapārojas lidojumā, pēc nolaišanās uz zemes, mātītes aplauž savus četrus spārnus, bet tēviņi pēc lidojuma iet bojā. Viņi savu uzdevumu ir izpildījuši. Spietošanā izdzīvojušās skudru mammas dodas grūtajā un bīstamajā ceļojumā, mkeklējot mājvietu.

Ceļā tām uzglūn neskaitāmas briesmas – kukaiņēdāji putni, neparedzētas situācijas, tāpēc no tūkstošiem spārnoto skudru izdzīvo vien dažas, kas kļūst par ciltsmātēm nākamajām skudru paaudzēm. Skudra piemērotā vietā izrok aliņu ar vairākiem atzarojumiem, un vienā no tiem iedēj aptuveni 10 oliņas, no kurām veidosies jaunā paaudze.

Neticēsiet, bet skudras ir bišu, lapseņu un citu tamlīdzīgu kukaiņu attālas radinieces. Tāpēc nav jābrīnās, ka vienu reizi mūžā tās paceļas lidojumam. 

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: