Rinda uz dārziņu plok lēni

«Savu bērnu pierakstīju rindā uz jauno dārziņu uzreiz pēc piedzimšanas, pirms diviem gadiem. Dzīvojam Gāliņciemā, bet man piedāvā vietu Pārventā. Kādēļ tā?» uz laikrakstu sašutusi zvanīja kāda mamma, izsakot pieņēmumu, ka Bitītē laikam bērnus pieņem nevis rindas kārtībā, bet pēc deguniem. Centāmies noskaidrot situāciju pilsētas dārziņos.

Kā veidojas rinda uz vietu bērnudārzā? Kad vecāki reģistrējas, viņi piesaka vēlamo izglītības iestādi, stāsta Izglītības pārvaldes metodiķe Marika Lemberga. Rinda ir kopīga latviešu un citu tautību bērniem, turklāt mikrorajonu princips netiek ievērots, jo atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam vecākiem ir tiesības izvēlēties bērnam mācību iestādi.

Par rindas virzību varot interesēties jebkurā laikā, saka metodiķe un rāda datorā reģistru ar visām piezīmēm – kad un kā kurš informēts par rindas pienākšanu. Citās pilsētās šis reģistrs ir publiski pieejams, lai vecāki paši varētu tam sekot. Lemberga, kas šajā amatā strādā tikai mēnesi, piekrīt, ka tas būtu vajadzīgs. Izglītības pārvaldes vadītājs Aldis Slavinskis atzīst, ka domāts par to esot, tikai līdz darīšanai vēl neesot tikuši.

Lai gan statistika liecina, ka dzimstība samazinās (2008. gadā Ventspilī reģistrēti 486 jaundzimušie, 2009. g. – 424), šobrīd visus gribētājus ar vietu bērnudārzā nodrošināt nevar. Sarežģītākā situācija pašlaik izveidojusies ar 1,5–2-gadīgajiem mazuļiem.

Ekonomiskā situācija spiež mammas atgriezties darbā no dekrēta atvaļinājuma agrāk, un ne visām ģimenēm ir vecmāmiņas pensionāres vai iespējas algot auklīti. Parasti bērnudārza rindā mazuļus pieraksta uzreiz pēc dzimšanas, un vecāki ir šokēti, ja pēc 2 gadu vai pat ilgākas gaidīšanas vietas nav.

Kā stāsta Bitītes vadītāja Aija Ščelkaļina, kas pirms tam bijusi metodiķe Izglītības pārvaldē, vismazākajās grupiņās ir ierobežots bērnu skaits: ja vecākajās ir 20 audzēkņu, tad 1,5–2 gadu vecuma – tikai 14, bet 2–3-gadīgajās – 16. Šīs grupas ir arī attiecīgi aprīkotas un, piemēram, guļamtelpai jāatrodas blakus rotaļu istabai. Savukārt Bitītē vecākās grupas izvietotas divos stāvos, kas mazajiem nav pieļaujams. Šāds projekts izvēlēts ierobežotās teritorijas dēļ. «Turklāt bērnudārzam ir jāievēro pēctecība,» skaidro Ščelkaļina. «Nevar vienā dārziņā būt vairāk mazo grupiņu un mazāk vecāko.»

Nesen bija problēmas ar trīsgadīgajiem ķipariem, tādēļ darīts viss, lai vispirms šos bērnus iekārtotu dārziņā, savukārt šobrīd sāpīgs jautājums ir 1,5–2-gadīgo nodrošināšana ar vietām, atzīst Lemberga. Ir tikai 4 šī vecuma grupiņas, un Ventas kreisajā krastā – tikai Bitītē, savukārt 2–3-gadīgajiem ir 13 grupas. Tādēļ diemžēl gadās, ka, pienākot rindai, nevar piedāvāt vietu vēlamajā dārziņā, bet citā, toskait Pārventā. Lemberga skaidro, ka vecākiem piedāvā bērnu vest uz citu bērnudārzu tikai gadu vai nedaudz ilgāk, pēc tam viņš varētu tikt dzīvesvietai tuvākajā. Ščelkaļina spriež, ka, salīdzinot ar Rīgu, mums nav, ko gausties, tur vecāki ir priecīgi, ja vispār ir vieta dārziņā, vienalga, kur tas atrastos.

Pirmsskolas izglītības pārstāvji domā, ka situāciju varētu mainīt iespējamā 6-gadīgo apmācība skolā, par ko iestājas Izglītības un zinātnes ministrija, – vairākās vietās eksperimenta kārtā tas notiks jau šogad. Tad dārziņos atbrīvotos vieta papildu grupiņām. 

Uz vietu bērnudārzā pieteikušies

2008. g.   2009. g.   2010. g.

639           556         242