Sēnes palīdz atsperties

Pabeigusi Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) koledžu, kur apgūtas komercdarbības veikšanai nepieciešamās zināšanas, jauniete iestājusies divās augstskolās – RTU un Liepājas Universitātē.

Vēl nav zināms, kurā no tām izdosies iekļūt budžeta grupā, bet, lai rezultātu gaidīšana nebūtu dīka, Sabīne ķērusies pie darba. Par iespēju audzēt austersēnes, uzzināts, lasot Ventas Balsī publicēto sludinājumu. Divas dienas pavadījusi seminārā Kuldīgās, zireniece noskaidrojusi, kā jāapkopj sēnes, un nolēmusi iesaistīties nelielā biznesā.

Rudenī, kā sola Ventspils novada lauku attīstības speciāliste Ruta Pastare, arī mūsu pagastos notiks mācības par dažādiem netradicionālās lauksaimniecības veidiem, arī austersēņu, gliemežu un slieku audzēšanu. Vasarā zemniekiem nav laika mācīties, bet zināšanas par netradicionālo saimniekošanu veiksmes gadījumā sola labu peļņu. «Dzirdēju, ka Talsu pusē kāds vīrs ar austersēnēm mēnesī pelna 500 latu, bet mūsu pusē liels sēņu audzēšanas bums nav novērots,» saka Pastare.

Sabīnei starta kapitālu – 80 latus – micēlija iegādei iedevis tēvs, politelēna maisi ar sēņotni un skaidām, kam pievienots bioaktivators, sapildīti ap Jāņiem. Trīs nedēļas maisi turēti tumsā, pēc tam novietoti gaismā, pirmā raža novākta pirms nedēļas. Viens maiss, saka Sabīne, dod trīs ražas, pēc tam jāgādā jauna sēņotne. «Labi vēdināmā telpā, kurā aug sēnes, jābūt augstam mitruma līmenim, tāpēc smidzinām maisus ar pulverizatoru, uz grīdas ir trauki ar ūdeni. Darbs nav grūts, bet novārtā sēnes atstāt nedrīkst – tās jāaprūpē katru dienu,» stāsta Sabīne. Jaunietei bieži palīdz brālis Matīss, kas Kandavā apgūst mehāniķa specialitāti, un viņa draugs – jaunie Pāvelsoni tādējādi turpina tēva Aldra aizsāktās lauksaimniecības tradīcijas. Viņš daudzus gadus nodarbojas ar graudkopību, bet šovasar iegādājies vīngliemežus. Netradicionālā lauksaimniecība Pāvelsonus nebaida – jo vairāk tādēļ, ka, praktizējoties jaunā nozarē, ir iespēja paplašināt zināšanu loku.

«Ir tik interesanti vērot, kā no miniatūrām podziņām dažkārt pat dienas laikā izaug lielas sēnes. Šonedēļ, kad vairākas dienas bija negaiss, sēnes auga īpaši ātri,» saka Sabīne. Viņa vēlas būt patstāvīga un negrib dzīvot uz vecāku rēķina, tāpēc, ja veiksies arī turpmāk, zireniece plāno paplašināt saimniecību, jo sēnes, iegādājoties īpašu micēliju, var audzēt arī ziemā.

Gatavo produkciju iepērk Kuldīgā – lielai partijai uzpircēji brauc pakaļ, mazāka uz kaimiņpilsētu jāved pašiem. «Nenosodu tos, kas dodas peļņā uz ārzemēm, bet es gribu mēģināt izsities un nopelnīt tepat, Latvijā. Ja neveicas vienā jomā, jāmēģina spēki citā,» secina Sabīne.