Deputāti konceptuāli atbalsta pensionēšanās vecuma paaugstināšanu

Plānots, ka 2014. un 2015. gada 1. janvārī pensionēšanās vecumu paaugstinās par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016. gadu, ik gadu to paaugstinās par pusgadu, līdz 2020. gadā būs sasniegts 65 gadu vecums, informēja Labklājības ministrijas pārstāve Marika Kupče.

Šī reforma vistiešāk attieksies uz 1952. līdz 1957. gadā dzimušajiem iedzīvotājiem jeb apmēram 50 000 cilvēku. Cilvēki, kuri dzimuši laikā no 1952. gada 1. janvāra līdz 30. septembrim, varēs pensionēties trīs mēnešus vēlāk - 62 gados un trīs mēnešos.

Savukārt tie, kuri dzimuši no 1952. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, varēs pensionēties sešus mēnešus vēlāk - 62 gados un 6 mēnešos. Cilvēki, kuri dzimuši pēc 1955. gada 1. jūlija, vecuma pensiju varēs pieprasīt, sasniedzot 65 gadu vecumu.

Paaugstinot vispārējo pensionēšanās vecumu, pakāpeniski palielināsies arī pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības pensionēties pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, - piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, politiski represētajām personām u.c.

Tāpat plānots paaugstināt pensionēšanās vecumu priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem. 2014. un 2015. gadā to paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016. gadu, ik gadu par pusgadu, līdz 2020. gadā būs sasniegts 63 gadu vecums. Plānots arī noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma.

Priekšlaicīgās pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 2014. gada skars tos cilvēkus, kuri dzimuši, sākot ar 1954. gadu.

Tāpat arī no 2014. gada paredzēts palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu no desmit uz 15 gadiem, bet no 2020. gada - uz 20 gadiem. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu veidos arī periods, kurā cilvēks veiks algotos pagaidu sabiedriskos darbus. Tas ir saistīts ar to, ka no 2012. gada 1. janvāra bezdarbnieki, kuri nodarbināti minētajos darbos, ir pakļauti valsts pensiju apdrošināšanai.

Vienlaikus paredzēts no 2014. gada pārcelt piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksu avotu no sociālās apdrošināšanas budžeta uz pamatbudžetu.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens iepriekš Sociālo un darba lietu komisijā skaidroja, ka, nepaaugstinot pensionēšanās vecumu, 2030. gadā sociālā budžeta deficīts būs apmēram 1,4 miljardi latu. Savukārt, palielinot pensionēšanās vecumu, sociālajā budžetā pēc 18 gadiem būs uzkrājums ap 1,4 miljardiem latu. Uzkrājumus būs iespējams izmantot pensiju indeksācijai un mazo pensiju palielināšanai.

"Pensijas vecuma paaugstināšana ir visu Eiropas valstu valdību dienaskārtībā," uzsvēra politiķis, minēdams vairākas Eiropas valstis, kuras virzās uz 65 līdz 67 gadu sliekšņa noteikšanu.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Tiesībsarga birojs pauduši neapmierinātību par steigu, nosakot, ka pensionēšanās vecums tiek paaugstināts no 2014. gada, nevis no 2016. gada, kā bija plānots iepriekš. Arodbiedrības arī sola sākt darbu pie referenduma sagatavošanas, lai nepieļautu strauju pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.

LETA