Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.
Prezidents aptur ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt sarīkot referendumu
19Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".
Satversmes 72.pantā teikts, ka Valsts prezidentam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja referendumu pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa jeb aptuveni 155 000 vēlētāju. Ja divu mēnešu tik daudz parakstu netiek savākti, tad likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem, teikts Satversmē. Savukārt Satversmes 71.pants deva iespēju desmit dienu laikā pēc likuma pieņemšanas Valsts prezidents prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu Saeimā.
Kā ziņots, 36 parlamentāriešu paraksti, lai Valsts prezidentam prasītu apturēt Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, tika savākti pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputātu iniciatīvas. Kā aģentūru LETA informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, pieprasījumu Valsts prezidentam parakstījuši ZZS frakcijas deputāti Uldis Augulis, Viktors Valainis, Edgars Tavars, Jānis Dūklavs, Janīna Jalinska, Gundars Daudze, Māris Kučinskis, Jānis Vucāns, Armands Krauze un Raimonds Bergmanis.
Tāpat to parakstījuši "Saskaņas" frakcijas parlamentārieši Ivans Klementjevs, Ivars Zariņš, Nikolajs Kabanovs, Regīna Ločmele, Jānis Tutins , Edgars Kucins , Sergejs Dolgopolovs, Inga Goldberga, Vitālijs Orlovs, Ivans Ribakovs, Valērijs Agešins, Jānis Krišāns un Igors Pimenovs.
Likuma grozījumu apturēšanu prasa arī citi opozīcijas deputāti Didzis Šmits, Romāns Naudiņš, Ramona Petraviča, Māris Možvillo (PCL), Karina Sprūde (LuK), Ralfs Nemiro, Evija Papule, Vjačeslavs Dombrovskis, Jūlija Stepaņenko (LPV), Ļubova Švecova (LPV), Kaspars Ģirģens (R), Ēriks Pucens (R) un Inguna Rībena .
Opozīcijas deputāti uzskata, ka pieņemtie grozījumi par ostām tika pamatoti ar politisku saukli par nepieciešamību veikt "vienkāršu ostu pārvaldības reformu", uzskatot, ka Rīgas un Ventspils ostu pārvalžu kā atvasinātu publisko tiesību personu pārveidošana par valsts kapitālsabiedrībām "ir formāls un pienācīgas apspriešanas Saeimā necienīgs jautājums". Parlamentārieši uzsver, ka grozījumi radot nepieņemamu precedentu un "turpmāk apdraud faktiski jebkuras pašvaldības teritoriālo un finansiālo autonomiju" Latvijā, īstenojot neizdiskutētas, nepamatotas un pēc būtības nevajadzīgas valsts pārvaldes reformas.
Komentāri (19)
Tukša laika nosišana, jo nekādus 155 000 balsu savākt neizdosies. Nesaportu ko ar šo soli ZZS un pārējie mēģina panākt? Novilkt laiku vēl 2x mēneši?
Cerēsim , ka valdošie būt saprātīgi , lai nepieļautu referenduma- lieki tērēt naudu.
Nopietni? Cerēt, ka nebūs iespējas izteikties par to absurdu? Tas likums ir sataisīts neskatoties uz realitāti. Kā var nepamanīt, ka likums nosaka, ka pašvaldības dārziņi pārtaps par valsts dārziņiem.. Interesanti kā tad valsts viņus tagad uzturēs..? Priekš kam būtu jāparedz dārziņu un dzīvojamo māju pāreja valstij? tātad džeki taisot likumu nepaskatījās, kas tur realitātē atrodas, blieza tik iekšā - visu valstij.
Un tas, ka tas, ko osta sapelnīs un ventspilnieku rēķina, ka tas tagad tiks ieguldīts, piemēram Rīgā - kur loģika? Kāpēc ne te pat, kur naudiņa sapelnīta, lai pilsētniekiem, kas ikdienā piecieš i putēšanu, i smakas, i trokšņus, mūsu labklājībai? Kāpēc Rīgas iedzīvotājiem par mūsu neērtībās nopelnīto naudiņu būtu jāceļ ērtība?
Šai ostu epidēmijā ir paslēpts ļoti daudz nezināmā.
Paldies Levitam.
Ñemot vērā, ka šis jautājums neskar visu Latviju, bet šauru interesentu grupu, tā ir velta naudas un laika tērēšana. Tas beigsies ar apału nulli. Vienīgi Lembergam varēs atskaitīties- darījām, ko varējām. Cik mułkīgi, ka Levitam jālēkā līdzi pasākumam, kas nolemts neveiksmei, bet ZZS spalvu spodrināšanai. Sekosim notikumiem.
Pareizi, Krima! Levits lēkā gan līdz , bet Kariņ-Bordan-Juraš-Linkaiš šaikai!
Kur tad radīsies tie 155K vēlētāji par kautkādām tukšām ostām, ja nespēja to izdarīt lai likvidētu valsts apmaksātas krievu skolas. Pēc tam tikai iespējama tērēšana.
Nu paga, minimālās algas celšana ar neskar visus Latvijas iedzīvotājus, bet nez kāpēc par tās paaugstināšanu gribētu, lai var balsot visi, ja tiktu dota iespēja, jo visi saprot, cik tas vajadzīgi..
Arī nejēdzīga likuma ieviešana skar visus, jo ja tiks cauri ar šito, tad jau taciņa būs iemīta un nākamais būs tāds, kas skar visus! Un tas, ka ar viena likuma veidošanu tiek paredzēta pilsētas lēna pazudināšana - nu tas nav normāli.
Cerība zūd pēdējā.
Pirmo reizi ziņas no Levita izpelnās pozitīvu attieksmi Ventspils iedzīvotāju vairākumā?
Ja arī izskatās, tad maldīgi, par cik Levitas ar savas tautības viltību un citām īpašībām, valdošās kliķes norādījumu vadīts, pieņēmis vienīgo lēmumu, kurš izdevīgs viņa vēlētajiem(valdošajai kliķei- J-J-K-L šaikai).
labāk domājis būtu, kā savu valsti pabarot, lai cilvēki neciestu badu.
Vēl šajā ''ostu'' jautājumā no Pašvaldības nav ne vārda un akcenta par savām stabilām un ''pieticīgajām'' algām.
Šajā kontekstā tiek diez gan sniegtas atbildes par to, ko pašvaldībai izmaksās šis Ostu likums un ko valsts varēs lietot bez atlīdzības, turklāt nopelnīto ieguldīt jebkur, Rīgā, Daugavpilī un jebkur citur. Par iesaistīto darbinieku algām ne valsts, ne pašvaldības pusē nekas nav minēts, jo pašvaldībai netiek baigi piedāvāts iesaistīties, nu piedāvāts tiek, bet uz nosacījumiem, kas ir absurdi.
Bet redzot, kā brīvosta iepriekš pie dramatiskiem kravu kritumiem un darbinieku atlaišanām sev paredzēja algu pielikumu - valsts pārstāvjiem algas būs labas, tas fakts. Un nebūs brīnums, ja tas būs no tās naudiņas, ko līdz šim bija jāiegulda Ventspils infrastruktūras attīstībā, varēs ielikt savu maku attīstībā.
Domāju ka katrai institūcijai (Pašvaldībai un Brīvostai) ir jānodarbojas ar saviem jautājumiem. Pašvaldība atbild par savu kompetenci(ielas,zeme,ceļi,parki,mājas,drošība u.t.t.),savukārt Brīvosta atbild par savu kompetenci (osta,zeme,piestānes ) un ar tiem saistītiem jautājumiem. Protams neizslēdzu tādu iespēju kā uz sadarbības līguma abas institūcijas uzceļ Pilsētniekiem kaut ko labu un interesantu, bet tādam līgumam ir jābūt izvērstam un pārdomātam un bez klupšanas un pazemes akmeņiem.
Par to jau arī stāsts, ka ņemot vērā ostas darbības kaitīgo ietekmi uz Ventspils iedzīvotājiem, līdz šim vienmēr tika paredzēts, ka to mēģina līdzsvarot ar infrastruktūras uzlabojumiem, attiecīgo teritoriju kārtīgu uzturēšanu, iesaistīšanos vides uzlabošanā... Bet tagad visa tā daļa ir pašvaldībai, kapitālsabiedrība tikai pelnīs naudu, liks pašvaldībai teritorijas uzturēt un naudu ieguldīs jebkur citur, ne ventspilniekiem.
Te jau būs tās Ukrainas sankcijas, vēl uz COVID-19 fona.
Uz drudžainu plašu ostu ekonomikas attīstību cerēt būs grūti.
Tas ir vairāk kā skaidrs, un ne jau par to sāpe. Sāpe ir par to, ka tās pašvaldības teritorijas jānodod kapitālsabiedrībai, bezatlīdzības, turklāt uzturēšana jāsedz no mūsu nodokļu naudas.
Pie tādiem apstākļiem suņa sapnis, par ko te rēja, ka pašvaldība kops pieguļošās teritorijas nekad nepiepildīsies un nebūs pat jēgas sapņot.
Solis jau tika sperts, daļai zemju īpašnieku tas jau tika noņemts, un izskatījās, ka pakāpeniski to ieviestu, bet pie šīm izmaiņām tas nenotiks.