Neskatoties uz ieilgušo pandēmiju un ar to saistītajiem ierobežojumiem, Ventspils attīstība arī pagājušajā gadā neapstājās ne uz brīdi. Pilsētas mērs Jānis Vītoliņš ir pārliecināts, ka šādu stabilitāti visās jomās nodrošina pēdējo 20 gadu laikā radītā ekonomika.

Kā kopumā var raksturot pagājušo gadu?

– Tie vērtējumi var būt dažādi. Ja runājam par praktiskās darbības un finansiālajiem rezultātiem, tie ir labi. Gadu sākām ar brīvo līdzekļu atlikumu pašvaldības kontā – 14,3 miljoni eiro un pabeidzām ar atlikumu – 14,7 miljoni. Un tas izdevās, neraugoties uz to, ka realizējām virkni finansiāli ietilpīgu projektu. Atvērām jaunu bērnudārzu Pienenīte, pabeidzām zinātnes un inovāciju centra VIZIUM ēku. Īpašs gandarījums, ka izdevās sakārtot skolu un bērnudārzu infrastruktūru un pārvietot uz jaunām telpām centru bērniem ar īpašām vajadzībām Cimdiņš. Iesākām arī vairākus jaunus projektus, un faktiski pilsētas attīstība pandēmijas laikā ne uz brīdi nav apstājusies. Nebijuši labus rezultātus uzrādījusi apstrādes rūpniecība, kas nodrošina darbu un stabilus ienākumus tūkstošiem ventspilnieku.

Vienlaicīgi pagājušais gads bija ļoti sarežģīts. Gan daudziem ventspilniekiem, gan mums kā pašvaldībai. Kopš 2019. gada decembra dome vairs nav pārstāvēta brīvostas valdē, līdz ar to mums nav nekādu iespēju ietekmēt lēmumus, kas tiek tur pieņemti. Mēs redzam tikai rezultātus, kas diemžēl nav iepriecinoši un liecina, ka valsts darbs ostas pārvaldībā ir bijis neveiksmīgs. Pirmkārt, gandrīz divas reizes samazinājies ostā apstrādāto kravu apjoms, otrkārt, Brīvostas pārvalde nav uzsākusi nevienu jaunu projektu, lai turpinātu attīstīt apstrādes rūpniecību. Tā rezultātā būtiski samazinājies arī atbalsts pilsētas aktivitātēm. Brīvosta aizņem gandrīz pusi pilsētas teritorijas, tajā koncentrētas galvenās pilsētas ekonomiskās aktivitātes, strādā tūkstošiem ventspilnieku, un tikai loģiski, ka tās ieguldījums un finansiālais atbalsts pilsētai līdz šim ir bijis ļoti būtisks. Turklāt ieguldījums ir bijis ne tikai pilsētas infrastruktūrā, kā tas notiek, izbūvējot ielas kā ostas pievedceļus, bet arī kultūrā, sportā, sabiedriskajā kārtībā. Piemēram, brīvosta lauza līgumu ar Pašvaldības policiju un pašvaldība bija spiesta kompensēt šo finansiālo iztrūkumu, lai nesamazinātu drošības līmeni pilsētā.

Un tas notika laikā, kad nevarējām nerēķināties un nejust to, ka ir pandēmija un ka tā ietekmē dažādas dzīves jomas?

– Neapšaubāmi, pandēmija ir atstājusi iespaidu, arī pagājušajā gādā. Visvairāk uz tām pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām, kuras sniedz pakalpojumus kultūras, sporta jomā, jo tām šajā laikā bijis īpaši sarežģīti darboties. Gribu izteikt vislielāko pateicību tiem, kas bijuši, ja tā var teikt, pandēmijas frontes pirmajā līnijā. Pirmkārt, ārstiem un visa veida medicīniskajam personālam, otrkārt, pedagogiem un līdz ar viņiem arī vecākiem, jo šajā situācija viņi bija ļoti cieši saistīti. Sarežģītais apmācību veids – brīžiem attālināti, brīžiem klātienē – vienādi smagi uzgūlās gan uz pedagogu, gan vecāku pleciem. Liels paldies arī tādām iestādēm kā Sociālais dienests un Pašvaldības policija! Pateicoties visu šo institūciju pašaizliedzīgam darbam, pilsētā saglabājusies ļoti stabila situācija, normāla dzīve un attīstība nav apstājusies.

Bijām viena no retajām pašvaldībām, kas gada budžetu apstiprināja jau pagājušā gada beigās. Lai gan gadu beidzām ar būtisku līdzekļu atlikumu kontos, budžetu sastādījām ļoti piesardzīgi, kā jau pandēmijas laikā. Vairāku miljonu līdzekļu uzkrājums kontos ļauj mums uzsākt un līdzfinansēt jaunus projektus. Top Gāliņciema bibliotēka, slimnīcas Rehabilitācijas centrs, Piejūras brīvdabas muzeja ēka un Digitālās transformācijas centrs. Pašreizējās prognozes rāda, ka gadu mēs pabeigsim ar vismaz 6 miljonu eiro atlikumu kontā. Tie ir mūsu līdzekļi, kas ir sava veida drošības spilvens nebaltai dienai. Bez tam katru gadu izdodas piesaistīt apjomīgus resursus no dažādiem Eiropas fondu līdzekļiem. Ņemot vērā, ka sākas jauns ES fondu periods, bez tam pieejami arī vairāki jauni finanšu instrumenti, mēs arī esam starta gatavībā. Šobrīd viss ir atkarīgs no tā, cik ātri valsts spēs veikt savas birokrātiskās procedūras, lai pašvaldības varētu iesaistīties finansējuma izmantošanā. Tie tiešām ir milzīgi apjomīgi, jo septiņu gada laikā Latvijas valstij būs pieejami 11 miljardi eiro. Neapšaubāmi izdarīsim visu, lai, kā vienmēr, būtu vieni no labākajiem Eiropas fondu un cita ārējā finansējuma piesaistē.

Būtisks aizvadītā gada notikums bija pašvaldību vēlēšanas, kas dažādā ziņā Ventspilī bija citādākas nekā iepriekš.

– Pašvaldību vēlēšanu laiks mums bija ļoti sarežģīts, jo dažus mēnešus pirms vēlēšanām pēc pirmās instances tiesas sprieduma nolasīšanas tiesas zālē tika apcietināts Aivars Lembergs. Pašvaldību vēlēšanās viņš neapšaubāmi bija politiskās partijas Latvijai un Ventspilij lokomotīve, bet Lemberga tieša iesaistīšanās priekšvēlēšanu aktivitātēs tādējādi nebija iespējama. Mūsuprāt, nav nekāda pamata šādam drošības līdzeklim, kurš turklāt joprojām gada laikā nav pārskatīts. Ļoti ceram, ka drošības līdzekli mainīs otrās instances tiesa. Neskatoties uz to, ka mūsu saraksta pirmais numurs faktiski bija izolēts no priekšvēlēšanu kampaņas, viņš atkal ieguva Ventspils vēlētāju lielāko atbalstu, bet Latvijai un Ventspilij – vairākumu domē. Vairāk nekā puse vēlētāju, kas balsoja par deputātu kandidātiem, atbalstīja Latvijai un Ventspilij sarakstu, kas tad arī turpina vadīt domi. Diezgan sarežģīts brīdis bija domes priekšsēdētāja vēlēšanas, jo Lemberga kungs nevarēja piedalīties balsošanā. Tāpēc pirmajā balsojumā rezultāts bija 6 pret 6. Varu vēlreiz izteikt visu cieņu Nacionālās apvienības deputātam Kārlim Vočtavam, kurš atrisināja šo situāciju. Neapšaubāmi bija tādi spēki, kas būtu gatavi, lai dzīve pilsētā zināmā mērā apstātos un būtu jārīko atkārtotas vēlēšanas. Tie būtu vairāki mēneši, kamēr tādas sagatavotu, kas pilsētai nebūtu vienkāršs laiks un noteikti bremzētu attīstību. Tas nenozīmē, ka Latvijai un Ventspilij baidītos no atkārtotām vēlēšanām. Nekā tamlīdzīga – mēs bijām tām gatavi. Tomēr Nacionālā apvienība Kārļa Vočtava personā šo situāciju atrisināja, mēs esam ievēlējuši domes vadību, izveidojuši visas nepieciešamās pārvaldes struktūras, lai dome varētu strādāt.

Pirmo reizi domē pārstāvēts tik daudz politisko spēku. Kā norit darbs, kad sastāvs ir tik sadrumstalots?

– Manuprāt, darbs ir konstruktīvs, mēs neaizkavējam nevienu attīstības jautājumu. Esam maksimāli mēģinājuši sniegt informāciju deputātiem, kas pirmo reizi ievēlēti domē. Gan no Nacionālās apvienības, gan Latvijas attīstībai, gan Jaunās konservatīvās partijas. Parasti jau tā ir – ja darbs ievirzās praktiskā gultnē, politiskās kaislības atbīdās otrajā plānā. Jaunie deputāti ir maksimāli iesaistīti gan komisijās, gan komitejās, tajā skaitā izšķiroši svarīgajās. Piemēram, Finanšu komitejā pārstāvēti visi politiskie spēku, Ekonomikas un budžeta komisijā arī visi, kas to vēlējās. Te jāpiebilst, ka mēs esam būtiski samazinājuši gan komisiju skaitu, gan cilvēku skaitu komisijās, tādēļ visiem, kas pieteicās, vienkārši fiziski nebija vietas. Tajā skaitā mēs arī noraidījām pietiekoši daudz iesniegumu no Latvijai un Ventspilij biedriem. Nekādu izņēmumu nebija. Skatījāmies, lai komisiju sastāvs būtu maksimāli sabalansēts, lai tajās būt ne tikai ievēlētie deputāti. Tādēļ komisijās iekļauti gan sabiedrisko organizāciju pārstāvji, gan arī to politisko partiju pārstāvji, kas vēlēšanās neguva panākumus, bet kuri tāpat pārstāv zināmu daļu ventspilnieku. Pirmo reizi veidojām arī tā saucamās profesionāļu komisijas, kurās varēja nonākt, ja kandidāti atbilst konkrētiem kritērijiem. Tā ir Administratīvā komisija, divas Iepirkumu komisijas, Juridiskā jeb likumības komisija. Praktiskais darbs deputātus ievilka pragmatiskā gultnē, un neuzticēšanās, nogaidoša pozīcija, kāda tā bija pašā sākumā, ir pagājusi. Šobrīd es neredzu, ka kāds no deputātiem strādātu destruktīvi vai neiesaistītos domes darbā. Darbs ir pietiekoši efektīvs, bet, protams, konkrētos rezultātus varēs vērtēt ventspilnieki.

Jā, viens deputāts vēl arvien cenšas vispirms atrast negatīvas lietas un nav pārtraucis vērsties dažādās institūcijas, rakstot par, viņaprāt, pieļautiem pārkāpumiem, kas notikuši vēl iepriekšējā sasaukuma laikā. Dome regulāri saņem viņa iesniegumus. Vēl pirms pāris dienām saņēmu iesniegumu, kurā runa ir par to, kas noticis 2017. gadā. Es runāju par Kristovska kungu. Esmu aicinājis arī viņu skatīties uz priekšu un runāt par tiem jautājumiem, kas ir darba kārtībā. Starp citu, domes sēdē, kurā apstiprināja komisiju sastāvus, tikai šis deputāts uzskatīja, ka kaut kas nav tā kā vajag.

Teicāt, ka darbs norit pietiekoši sekmīgi, lēmumi netiek bremzēti. Te var vilkt paralēles ar vietu sadalījumu brīvostas valdē, kuru tik ļoti negrib pieņemt satiksmes ministrs Tālis Linkaits, uzskatot, ka nav iespējams pieņemt lēmumus, ja vietu sadalījums ir 50% pret 50%.

– Jā, kaut kas līdzīgs savulaik bija redzams arī brīvostas valdē. Es tajā biju 25 gadus, un šajā laikā mainījās, es teiktu, neskaitāmas valdības un valdības pārstāvji. Daudzi no viņiem sāka ļoti agresīvi. Pirmās valdes sēdes pēc kārtējās valdības pārstāvju nomaiņas parasti bija pilnas ar aizdomām un neuzticību. Jāatzīmē arī, ka brīvostā bija ļoti profesionāla komanda Imanta Sarmuļa vadībā, tāpēc jautājumi vienmēr bija ļoti labi sagatavoti. Kad nonācām pie konkrētiem jautājumiem, sākām strādāt, kopīgi lemt, politiskā agresivitāte saplaka un viņi saprata, ka tas ir ļoti konkrēts darbs, kas jādara kopā. Nebija neviena gadījuma šo daudzo gadu gaitā, kad kāds lēmums tiktu bloķēts no vienas vai otras puses.

Vēlos uzsvērt, ka sekmīgs darbs domē, manuprāt, iespējams arī pateicoties tam, ka izdevies sapulcināt augsta līmeņa profesionāļu komandu. Vispirms jau mani kolēģi domes vadībā Guntis Blumbergs, Aigo Gūtmanis, Kristīne Lemberga un Didzis Ošenieks paveic ļoti apjomīgu darbu savās nozarēs, visus lēmumus mēs pieņemam koleģiāli, ikdienā apmainoties viedokļiem. Arī domes nodaļas, iestādes un pašvaldības kapitālsabiedrības vada augstākā līmeņa profesionāļi. Viņi apvieno labas vadītāja prasmes ar eksperta līmeņa kompetenci savā nozarē. Ne velti daudzu pašvaldību speciālisti ieklausās Ventspils kolēģu viedoklī. 

Kā izskaidrot fenomenu, ka tieši šajā sarežģītajā laikā, kad darbu ietekmē arī dažādi ārējie apstākļi, Ventspilī sasniegti visu laiku labākie rezultāti rūpniecībā?

– Ļoti liels kompliments jāizsaka mūsu uzņēmējiem, ka viņi spējuši pielāgoties šiem apstākļiem. Lai kādi bija sarežģījumi, viņi atkal prata piecelties un strādāt tālāk. Ne tikai izdzīvot, bet arī nodrošināt attīstību un pieaugumu, par ko cepuri nost! Lielākie ieguvēji, protams, ir ventspilnieki, kuriem ir stabils darbs un stabili ienākumi. Tas tikai vēlreiz apliecina, ka šī pirms 20 gadiem izdarītā stratēģiskā izvēle attīstīt rūpniecību ar augstu pievienoto vērtību, kas bija Aivara Lemberga ideja, bijusi pilnīgi pareiza. Tāpēc Ventspils tik ļoti neizjūt šīs pandēmijas sekas, jo mūsu ekonomika kopumā ir sabalansēta, bet šo stabilitāti lielā mērā nosaka tieši rūpniecības pienesums.

Kā jau minēju, budžetu esam sastādījuši ļoti piesardzīgi. Daudzām iestādēm nācās samazināt savas vēlmes, nācās atlikt vairākus iecerētos projektus. Negatīvu ietekmi atstāj arī strauji pieaugušās būvniecības izmaksas. Tomēr šīs atliktās idejas nekur nepazudīs. Pusgadā mēs droši vien vēlreiz izvērtēsim situāciju, skatīsimies, kā pildīsies budžeta ieņēmumi. Janvārī tas ir pildījies ļoti labi, jo iedzīvotāju ienākuma nodoklī, kur plānojām ieņēmumus 2 miljonus eiro, ir 3 miljoni. Vai tā būs arī turpmāk, grūti pateikt, bet ir pārliecība, ka tā pilsētas ekonomika, ko esam radījuši pēdējos 20 gados – protams, ļoti ceram, ka arī osta neapstāsies pavisam –, nodrošina stabilitāti un attīstību.

Kādi šajā pandēmijas laikā ir kļuvuši ventspilnieki? Viņi turpina nākt ar savām idejām, viedokļiem?

– Pandēmijas laikā ieviestais attālinātais komunikācijas veids devis tādu rezultātu, ka patiesībā ir pat vairāk to, kas izsaka savu viedokli. Iepriekšējos gados attīstības stratēģijas un plāna apspriešanā klātienē parasti piedalījās neliels skaits ventspilnieku un ziņotāju dažreiz pat bija vairāk. Tagad attālinātā veidā apspriešanā piedalījās ievērojami lielāks skaits. Jau otro gadu pilsētas budžetā esam iestrādājuši līdzdalības budžetu, kurā katrs punkts, katra izdevumu pozīcija ir balstīta uz kādu konkrētu iesniegumu – no sabiedriskās organizācijas, no sporta kluba, vai arī vienkārši no kāda aktīva ventspilnieka. Pagājušajā gadā līdzdalības budžets sasniedza 3 miljonus eiro, bet šogad – 2,7 miljonus. Ir doma, ka nākamajā gadā ventspilnieku vērtējumam varētu atvēlēt konkrētu summu, piemēram, 300–500 tūkstošus eiro, un iedzīvotāji ar savu balsojumu izlemtu, kādam mērķiem to izmantot. Protams, arī turpmāk izvērtēsim jebkuru ideju un atbalstīsim saskaņā ar pilsētas budžeta iespējām. Ir vērtīgi, ja ventspilnieki paskatās uz pilsētu kopumā un pasaka, kā pietrūkst, kas jāuzlabo. Gaidām no viņiem šos ieteikumus, jo tie var ļoti palīdzēt attīstīt mūsu pilsētu.

Lasi vēl

Komentāri (15)

  • -4
    Rasma 18.02.2022, 10:20:54

    Ko gan lai citu saka, citādāk, jau teikt nedrīkst-viss ir labi.

  • -17
    Neimanis 18.02.2022, 11:32:19

    Un tagad konkrētāk - kas un kur būtu jāsaka citādāk? Nav to rūpniecības rezultātu vai tas iin ne tā pildās?

  • -14
    krustmateflorence 18.02.2022, 10:56:19

    turaties braši Mēra k-gs,- esiet vienmēr elegants un smalks , kā japānas zīds, lai Dievs jums palīdz vienmēr un visur, un nekad neaizmirstiet to vienkāršo tautas daļu.

  • -3
    Valters 18.02.2022, 13:22:02

    Daļai vienkāršās tautas ar lembergistiem darīšana ir bijusi. Rūgta pieredze. Turpmāk, noteikti, ja vien būs iespējams, no jebkādas komunikācijas izvairīsies. Tā teikt, tālāk no grēka.

  • -13
    Renars Z 18.02.2022, 11:04:35

    Paldies Jānim Vītoliņam un kolēģiem par ieguldīto darbu. Man patīk viss kas attīstās Ventspilī. Vēl tikai jāatgūst mūsu ostu atpakaļ.

  • -7
    trakais oposums 18.02.2022, 13:04:44

    Kristovskis pē. Mēs malači. Lembergs vispār ģēnijs:))))

  • -10
    Renars Z 18.02.2022, 17:50:32

    Pēdējais, ko dzirdēju par Kristovski, ka celtnis esot par dārgu. Laikam vēl joprojām lētāku nav atradis.

  • -6
    Cita ventspilniece. 18.02.2022, 18:50:15

    Abi labi,bāz tik maisā!

  • -13
    Neimanis 18.02.2022, 19:58:56

    Tie desmit mīnusotāji varēja tak apgaismot, nevis spiest īkšķi :) Kā tādi AP atbalstītāji, kas vadoņu izpaušanos par ebreju miljoniem tikai laiko, bet komentēt neuzdrošinās :)

  • -2
    .Nahs Nahs 18.02.2022, 20:18:26

    Neimanim.
    Tie mīnusi,man domāt,visdrīzāk domāti lembergismu atbalstošai personai.

  • -15
    Renars Z 18.02.2022, 20:37:24

    Te vispār vairums ir fake ventspilnieki. Nekāda patriotisma, nekāda atbalsta. Tādi mīnusiņu spiedēji savākušies.

  • -1
    Egils Liepins 19.02.2022, 00:46:06

    Kāpēc Vītoliņš nav priekšsēdētāja kabinetā? Nu tad jau nav nekāds priekšsēdētājs?

  • -1
    Barons (Freiherr von ...) 19.02.2022, 11:52:59

    Egil Liepin kung.
    Iekš tō Kabinett laikam neir brīv sēdet.Tō lemberg ir aizlieguš.Laikam ceret,ka bus dzīvs tik ār no Čokk un atgriezsties valdit pa Ventspil Valst'Pilset.

  • 0
    Vadims Kevrelis 19.02.2022, 14:22:20

    Vai tad bez patriotisma tai skaitā Ventspils kādam dzīve ir apstājusies.

  • -5
    Renars Z 19.02.2022, 21:47:11

    Nē nu dzīve arī neapstātos, ja BK Ventspils neuzvarētu VEF basketbola klubu.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: