Pirmajā balsojumā prezidentu neievēl

Par deputātu Mārtiņu Bondaru (LRA) atdotas septiņas parlamentāriešu balsis, par deputātu Sergeju Dolgopolovu (S) - 23 balsis, par aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS) - 34 un par Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu 24 balsis. Jāpiebilst, ka visiem no kandidātiem pirms vēlēšanām bija solīts nedaudz lielāks deputātu atbalsts.

Tā kā pirmajā balsojumā neviens neieguva vismaz 51 balsi, par visiem kandidātiem tiks balsots otrreiz. Ja arī tad neviens netiks ievēlēts, vēlēšanas turpināsies, katrā nākamajā balsojumā izslēdzot kandidātu, kas ieguvis vismazāk balsu. Ja pēdējā balsojumā neviens no kandidātiem nebūs ieguvis 51 balsi, desmit līdz 15 dienu laikā būs jārīko jaunas vēlēšanas.

Valsts prezidenta vēlēšanās notiek aizklāta balsošana ar vēlēšanu zīmēm.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iepriekš secinājusi, ka visi kandidāti atbilst Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma noteikumiem.

Sākoties diskusijām par Valsts prezidenta amata kandidātiem, valdošā koalīcija pauda vēlmi vienoties par kopīgu kandidātu, taču tas nav izdevies. Iniciatīvu šajā jautājumā uzņēmās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Valsts prezidenta amatam izvirzot Vējoni. Atbalstu Vējonim sākotnēji oficiāli pauda arī "Vienotības" frakcija, bet tad nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) vienojās izvirzīt Levitu, aicinot ari citus deputātus atbalstīt šo soli. Pēc šī VL-TB/LNNK lēmuma "Vienotības" frakcijai būs brīvais balsojums par kādu no šiem diviem koalīcijas kandidātiem.

Visa ZZS frakcija sola atbalstīt Vējoni, bet nacionālā apvienība - Levitu. Izkrītot kādam no koalīcijas kandidātiem, "Vienotība" plāno atbalstīt to, kurš turpinās cīņu par augsto amatu, un aicināja to darīt arī partnerus. ZZS jau iepriekš paudusi, ka Levitu šajās vēlēšanās neatbalstīs, savukārt nacionālā apvienība pret šo aicinājumu nebija noraidoša, tomēr šī politiskā spēka līderi nesteidz paust atbalstu Vējonim. Viņi uzsver, ka gadījumā, ja kādā no balsojumiem izkritīs Levits, apvienības frakcija kopā ar viņu pieņems lēmumu par tālāko rīcību. Levits jau iepriekš apliecinājis, ka pieļauj iespēju kandidēt arī otrajā vēlēšanu kārtā, ja šodien par prezidentu neviens netiks ievēlēts.

Tikmēr opozīcija sola atbalstu tikai saviem kandidātiem. "Saskaņa" atbalstīs Dolgopolovu, bet, viņam izstājoties no cīņas, šis politiskais spēks būs pret visiem citiem kandidātiem. LRA šim amatam virza Bondaru, kurš pagaidām var rēķināties vien ar savas frakcijas atbalstu, kas nozīmē, ka viņš no cīņas par augsto amatu izstātos ātrāk nekā pārējie kandidāti. Tad LRA turpmākajos balsojumos vairs nepiedalīsies. Arī NSL jau iepriekš paudusi, ka neatbalstīs nevienu no kandidātiem. Savu kandidātu prezidenta amatam NSL nolēma nevirzīt.

Politiķi atzīst, ka grūti prognozēt prezidenta vēlēšanu iznākumu, ņemot vērā aizklāto balsojumu. Līdz šim tika pausts, ka reālākās izredzes ieņemt šo amatu ir Vējonim.

Ventspils mērs Aivars Lembergs atgādina, ka sākotnēji koalīcija bija vienojusies virzīt vienu kopēju kandidātu, taču rezultātā pie norunas turējusies vien Zaļo un zemnieku savienības frakcija. Lembergs uzskata, ka tas, kā nacionālā apvienība un “Vienotība” nobalsos pēdējā balsojumā, atklās šo abu politisko partiju patiesos mērķus. Ja pēdējā kārtā nobalsos par Vējoni, tad šīs partijas neizmanto prezidentu vēlēšanas tirgum par amatiem, ja nenobalsos – tas atklās vēlmi tirgoties.