Latvieši vislabprātāk strādātu ārzemēs

Gandrīz katrs ceturtais jeb 23% Latvijā aptaujāto šī gada laikā plāno doties strādāt uz ārzemēm. Turpretī Lietuvā 17%, bet Igaunijā 13% aptaujāto atzinuši, ka iecerējuši gada laikā pamest savu valsti, lai strādātu ārzemēs.

Pētījuma dati parāda, ka situācija pēdējo četru gadu laikā Latvijā nav būtiski mainījusies. Lai arī darba ņēmēju īpatsvars, kas izvēlas doties strādāt uz ārzemēm, samazinās, tas joprojām ir augsts - 2011.gadā 27%, 2013.gadā 26%, bet 2015.gadā 23%. Savukārt atgriezties Latvijā šī gada laikā paredz vien 9% no šobrīd strādājošajiem ārvalstīs.

Uz ārzemēm šī gada laikā iecerējuši doties ne tikai 33% bezdarbnieku, bet arī 21% studentu, 17% šobrīd strādājošu darbinieku, 9% pašnodarbināto un citi aptaujātie respondenti. Salīdzinoši daudz aizbraucēju ir dažādu jomu speciālisti - 34%, kvalificēti strādnieki 26% un vidējā līmeņa vadītāji 17%. Tikai pēc tam seko augstākā un zemākā līmeņa vadītāji, katrs veidojot 6%, mazkvalificēti strādnieki 5%, asistenti 3%, bez pieredzes 1%.

Joprojām visvairāk darba iespēju tiek izskatītas un darba gaitas uzsāktas Lielbritānijā, Vācijā, Norvēģijā un Zviedrijā. Respondenti norādījuši, ka darbu plāno atrast tādās jomās kā transports un loģistika, būvniecība, informācijas tehnoloģijas un ražošana. Atbilstoši pētījuma rezultātiem 75% respondentu ieplānojuši pastāvīgu darbu ārzemēs, 14% uz projekta laiku, 9% sezonas darbus, bet 2% atzīst, ka šobrīd vēl nav izlēmuši, taču ir gatavi strādāt jebkuru darbu ārvalstīs, kas tiks piedāvāts.

Galvenie iemesli, kādēļ respondenti izlēmuši doties strādāt uz ārzemēm, ir neapmierinātība ar darba samaksu Latvijā, nespēja atrast kvalifikācijai atbilstošu darbu un vēlēšanās iegūt starptautisku pieredzi.

"Pētījuma rezultāti parāda, ka, neskatoties uz brīvo darba vietu skaitu un algu pieaugumu valstī pēdējos trijos gados, iedzīvotāju vēlme pamest Latviju darba meklēšanai ārvalstīs ir joprojām pietiekami augsta un tikai nedaudz mazāk izteikta kā ekonomikas krīzes laikā. Satraucoši ir tas, ka absolūti lielākā daļa ir kvalificētais darba spēks, kas vēlas meklēt pastāvīgu darbu ārvalstīs, tādējādi sagaidāms, ka darba devēji saskarsies ar vēl lielāku atbilstošu kandidātu deficītu tuvākajā nākotnē," stāsta "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.

Analizējot pētījuma datus, ko norādījuši darba devēji, Latvijā katrā trešajā uzņēmumā jeb 33% strādā vismaz viens ārvalstu darbinieks, Igaunijā 16%, bet Lietuvā pie 44% darba devēju.

Latvijā darba devēji šādu situāciju skaidro, ka galvenokārt nav kvalifikācijai un pieredzei atbilstošu darbinieku Latvijā (26%), darbiniekiem nepieciešama īpaša svešvalodu prasme, kura Latvijā nav ļoti izplatīta (20%), uzņēmuma darbības politika un specifika (15%), kā arī neatbilstoša un nesamērīgi augsta darba samaksa, ko prasa Latvijā strādājošie (12%).

Pētījums norisinājās šī gada maijā interneta vidē, kopumā aptaujājot 7407 respondentu visās Baltijas valstīs. Latvijā piedalījās 1828 darba ņēmēji un 110 darba devēji, Lietuvā 1076 darba ņēmēji un 80 darba devēju, bet Igaunijā 4005 darba ņēmēji un 308 darba devēji.

LETA