Novada budžets rada asaras un stresu

«Budžetu šogad rēķinām diezgan detalizēti un smalki. Ejam tajā virzienā, kā to jau ilgus gadus dara Ventspils pilsētas dome,» stāsta novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks. Atgādinām, ka konsultācijas, kā veidot un rēķināt gada budžetu, novada domei sniedza finanšu eksperte Inta Komisare. Mucenieks neslēpj, ka smalko prasību dēļ no struktūrvienību vadītājiem jāuzklausa pārmetumi. Līdz šim darbinieki pieraduši ielikt budžetā ciparus bez jebkāda aprēķina, vai vadās pēc iepriekšējā gada cipariem, skaidro novada vadītājs, tagad jāparēķina diezgan smalki.

«Tas bija stress un šoks,» stāsta Zūru bērnu rotaļu un attīstības centra darbiniece Vizma Kleinberga. Viņa budžeta veidošanā iesaistīta pirmoreiz, jo iepriekš to darīja pagasta grāmatvede. Tā kā Vizma ar kolēģi Guntu Peterhofu ir vienīgās centra darbinieces un iestādes vadītāja Tīnei nav vispār, abas darījušas, kā mācējušas, bet padarītais izrādījies nekam nederīgs.

Izrādījies, ja paredzēta logu maiņa, nepietiek ar aplēsēm, cik tas varētu maksāt, bet konkrēti jāaprēķina, cik maksās putas, cik meistaru darbs utt., respektīvi, jāveido tāmes. Vizma neiebilst, ka cipariem jābūt pamatotiem, tomēr ļoti pietrūcis mācību, kā to pareizi darīt. 

Puzes bibliotēkas vadītāja Ināra Bāliņa neslēpj, ka arī viņai ciparu rindošana budžeta plānā prasījusi lielu saspringumu un pat asaras. Tāpat jutušās viņas kolēģes citos pagastos. Bibliotekārei jāparedz, cik bieži viņa dosies uz Rīgu, cik uz Ventspili, un cik litru degvielu šajos braucienos iztērēs, cik daudz elektrības izlietos (bibliotēkas ēkā atrodas arī pagasta pārvalde, bērnudārzs u.c.), cik bieži būs nepieciešama atkritumu izvešana, cik grāmatu viņa iegādāsies un cik tās maksās.

Bez bijušās pagasta grāmatvedes Violas Gruntmanes, kas tagad ir novada ekonomiste, bibliotekāre nebūtu tikusi galā. Viola atbraukusi pēc sava darba laika un strādājusi līdz pat plkst. 11 vakarā. Arī Ināra norāda, ka pirms šādu aprēķinu pieprasījuma, bija nepieciešamas mācības.    

Jūrkalnes tautas nama vadītāja Kritīne Skrulle piekrīt, ka budžeta veidošana nebija viegls darbs un grūti paredzēt visus izdevumus, sākot no saspraudēm, beidzot ar balles muzikantiem. Tomēr tagad, kad darbiņš padarīts, Kristīne atzīst – strādāt būs vieglāk, tāpēc bija vērts grūtības pārvarēt.           

Mucenieks atzīst, ka pirms budžeta veidošanas struktūrvienību vadītājus vajadzēja apmācīt, tāpat darbu pie budžeta bija jāsāk savlaicīgāk, varbūt jau novembrī. «Pirmais gads ir smagāks, nākošgad jau būs vieglāk,» prognozē novada vadītājs un uzver, ka pašam patīk skaidri aprēķini.

Viņa vērojumi liecina, ja pērn struktūrvienību vadītāji iesniedza taupīgu  budžetu, šogad viņi to veido pēc pilnas programmas, ieliekot maksimālo. Kad cipari būs salikti kopā, būs redzams, par cik procentiem budžets jāapcērp. To, kas ir prioritārs un no kā var atteikties, būs jāizlemj pašiem struktūrvienību vadītājiem, norāda Mucenieks.