Iedzīvotāju sapulce Piltenē (VIDEO)

Noskaties video!

Klātesošie – kā iedzīvotāji, tā arī novada domes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Libkovskis – atzina, ka viņus apmierina Piltenes komunālās saimniecības vadītāja Aiga Kresa darbs.

Speciālistam nav ne vainas, viņš ir atsaucīgs un zinošs, bet, uzsākot darbus, Kress mantojumā saņēma vecas ēkas, kas jau sen prasīt prasījās pēc remonta. Pirms Ventspils novada izveidošanas Piltene savu budžetu varēja grozīt un pastiept, savukārt tagad par visu sīki un smalki jāatskaitās novadam.

Tas nozīmē, ka māju remontam var tērēt tikai tik daudz līdzekļu, cik ir kasē – cik samaksājuši iedzīvotāji, norēķinoties par saņemtajiem pakalpojumiem. Bet realitāte ir tāda, ka daļa piltenieku nemaksā par siltumu, ūdeni, īri.

Kāds to nedara, jo palicis bez darba un nav naudas, kāds principa dēļ. Princips pavisam vienkāršs – nemaksātāji uzskata, ka, saņemot sliktas kvalitātes pakalpojumus, viņiem nav pienākums norēķināties ar pašvaldību.

Lielākās pretenzijas ir par māju caurajiem jumtiem, nestabilajiem skursteņiem, nesiltinātajām sienām, applūstošajiem pagrabiem, satrunējušajiem logu rāmjiem. Mēģinot saglābt savus dzīvokļus, īrnieki siltinājuši grīdas un sienas, likuši logus, bet ko tas līdz, ja caurā jumta dēļ miteklī pēc laika atkal gāžas ūdens? Tādējādi daļa īrnieku nospriedusi, ka par komunālajiem pakalpojumiem var nemaksāt.

Oponējot parādniekiem, citi piltenieki teica, ka jābūt vienlīdzībai, un rosināja norēķināties ar pašvaldību, jo pretējā gadījumā nekad neiekrāsies remontiem nepieciešamie līdzekļi.

Pēc Kresa aplēsēm, piltenieki pašvaldībai ir parādā 32 000 latu. Viņš solīja šoruden turpināt uzrunāt parādniekus, bet jau tagad skaidrs, ka daudzos gadījumos var palīdzēt tikai tiesa. Bet arī šādā gadījumā var ciest neveiksmi, jo daļa cilvēku, kam tiesa piespriež maksāt, pamazām ieskaita iekavēto, bet ignorē kārtējos maksājumus, un riņķa dancis sākas no jauna.

Gados vecāks piltenieks rosināja pašvaldību padomāt par tik elementārām lietām kā soliņiem, kur piesēst, ja nogurušas kājas un gribas papļāpāt ar draugiem, savukārt jaunāki ļaudis raizējās par niecīgajām peļņas iespējām Piltenē. «Mēs gribam strādāt, bet nav kur, mēs, tāpat kā citi cilvēki, arī labprāt nopirktu jaunu kleitu un dažkārt aizietu izklaidēties, bet esam morāli noguruši no mūžīgā bezdarba, kam neredz ne gala, ne malas,» sūrojās piltenieces.

Izskanēja arī neizpratne par simtslatnieku darba stilu. Ne jau visi, bet daļa strādā pavirši, darba laikā lieto alkoholu un ļoti ātri, nenostrādājot vajadzīgās stundas, pazūd no objekta. Jāpiebilst, ka par šādu faktu sūkstās arī citu pagastu iedzīvotāji, piemēram, zirenieki. P

iltenieki izteica sarūgtinājumu par to, ka viņu pirmskolas izglītības iestāde nav iekļauta projekta pieteikumā, lai pretendētu līdzekļu saņemšanai ēkas siltināšanai. Pēc novada deputātu teiktā, veicot ekspertīzi, secināts, ka ēkai nepieciešams daudz nopietnāks remonts, tāpēc nav lietderīgi ieguldīt līdzekļus objekta uzfrišināšanai, turklāt naudas devēji, visticamāk, šādu projektu neatbalstītu. Savukārt, runājot par uzsākto Piltenes ūdenssaimniecības sakārtošanas projektu, paredzams, ka reālie darbi sāksies nākamgad.