Pašā valsts svētku priekšvakarā, 16. novembrī, koncertzālē Latvija Ventspils skolu kori sadziedājās krāšņā svētku lielkoncertā Mīļa mana tēvuzeme, divu roku siltumā. Gatavošanās koncertam bijis laikietilpīgs un darbietilpīgs process, un par rezultātu priecīgi ir visi koncerta organizēšanā iesaistītie.

Lielkoncertā piedalījās 480 bērni, pārstāvot Ventspils vispārizglītojošo skolu korus no 1. līdz 12. klasei, kā arī Ventspils Tehnikuma jauktais koris un Ventspils Mūzikas vidusskolas koris Nošu planētas. Rūpīgi izveidotajā koncertprogrammā skanēja arī dziesmas, kuras iekļautas 2025. gada XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku repertuārā. Koncertu klātienē baudīja bērnu tuvinieki, pedagogi un citi organizēšanā iesaistītie, bet ikvienam interesentam bija iespēja to redzēt tiešsaistē ventspils.lv mājaslapā un sociālajā tīklā Facebook. Ventspils Izglītības pārvaldes Facebook lapā pieejams koncerta videoieraksts.

Koncerta režisore Ineta Kalniņa saka, ka lielkoncerts bijis pārbaudījums gan pašiem bērniem, gan tiem cilvēkiem, kas bija kopā ar viņiem – tiem, kas stāvēja kora priekšā, kas stāvēja koriem blakus pirms iznācieniem, un tiem, kas sēdēja skatītāju zālē. «Tas bija liels piedzīvojums!» Kalniņa ne tikai veidojusi pasākuma režiju, bet arī koncertu producējusi. Liels atbalsts pasākuma laikā gūts no Kurzemes filharmonijas un koncertzāles Latvija darbiniekiem.» Kalniņa slavē videooperatoru lielisko veikumu. Viņiem bija lieliski izdevies saskatīt un notvert būtisko un parādīt to arī tiem skatītājiem, kuri koncertu vēroja ekrānos. Repertuāra izvēle bijusi virsdiriģenta Inta Teterovska pārziņā. Režisore no izvēlētajām dziesmām izveidojusi stāstu. «Pamatideja bija koncertu izstāstīt tieši no bērnu skatpunkta, tādiem vārdiem, ko bērns saprot,» stāsta Kalniņa. «Bērni bija lieliski, un es esmu ļoti gandarīta. Galvenais, ka mums ļoti patika tas, ko mēs darām. Mēs visi ļoti centāmies. Bērni bija tādi, kādi viņi ir – bez patosa, ar mīļumu.» Gan solisti, gan dzejas rindu runātāji uzstājās nevis skatuves priekšplānā, bet gan no savām koristu pozīcijām, šādi ļaujot teiktajam izskanēt, kā Kalniņa saka, no mūsu vidus. «Nav svarīgi, vai es liels, vai maziņš, vai meitiņa, vai puisītis, – es esmu starp jums, es esmu viens no jums! Šeit un tagad.»

Ventspils Centra sākumskolas un Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas skolotāja Rita Vēverbrante koncerta organizēšanā piedalījusies kā koordinatore. Sazinājusies ar diriģentiem un virsdiriģentu, kā arī piedalījusies repertuāra izvēlē. Vēlāk plānojusi kopmēģinājumus, informējusi skolas. Gatavošanās koncertam sākusies jau septembrī un prasījusi daudz pūļu no visiem procesā iesaistītajiem. Oktobrī jau bijis pirmais koru kopmēģinājums. Skolotāja saka, ka šogad valsts svētki radījuši lielu pacēlumu un visi svētku pasākumi, kuros viņa piedalījusies – gan skolā, gan koncertzālē – aizgājuši līdz pašai dvēselei: «Īsts pozitīvu emociju vilnis!» Viņa pēc koncerta vairākkārt skatījusies koncerta ierakstus, rādījusi tos bērniem. Patīkamās emocijas saglabājušās vēl ilgi. Viņa šo īpašo pacēlumu skaidro ar ģeopolitisko situāciju, kas likusi vairāk novērtēt, ko nozīmē dzīvot brīvā valstī. «Arī stundās ar bērniem daudz runāju par patriotismu un to, cik labi, ka mēs dzīvojam Dieva svētītā zemē, kurā ir miers. Viss pārējais ir atkarīgs no mums pašiem.» Arī viņas audzēkņi, kuri piedalījušies koncertā, ir bijuši gandarīti par paveikto. Viņa pati priecājas par iespēju uzaicināt koncertā piedalīties mūziķi Kasparu Zemīti. «Tik brīnišķīgs, pozitīvs un saprotošs cilvēks! Muzicēšana kopā ar viņu bija ļoti patīkama.» Ļoti liels atbalsts bijis arī no kolēģiem, kuri nākuši pavadīt skolēnus un palīdzējuši visiem uz mēģinājumiem un pašu koncertu nokļūt laikus. «Ļoti sirsnīgi, saliedēti un pretimnākoši.»

Lielkoncerta virsdiriģents Ints Teterovskis atzīst, ka viņam ir ļoti svarīgi koncerta tapšanas procesā iesaistīt skolotājus un koru diriģentus. Arī repertuāra izvēlē viņš vienmēr ieklausās savos profesionālajos kolēģos. «Tas ir ļoti būtiski, jo tad emocionālais pacēlums ir daudz augstāks. Ir pilna zāle ar tiem, kas zina, kam un kā jābūt. Viņi ar savām domām par to rūpējas. Tad arī rezultāts emocionāli ir bagātīgāks.» Viņš cer, ka pēc ilgāka diezgan grūta perioda, kad kopā dziedāt nav bijis iespējams, šādas kopā sanākšanas ilgtermiņā dod pārliecību, ka Dziesmu svētku kustība, kas dzimst skolā un pēc tam pāraug pieaugušajos, ir dzīva un turpina attīstīties.» Teterovskis uzteic lielisko sadarbību ar ģitāristu Zemīti un saka lielu paldies arī vietējiem mūziķiem – ērģelniekam Alanam Spridanam, perkusionistam Edgaram Zauram un koncertmeistarei Annai Dorofejevai, kuri ar savu ieguldījumu paspilgtināja koncertu.

Virsdiriģentam koncerts devis ļoti daudz skaistu emociju valsts svētkos. «Ir ļoti svarīgi, ka mēs svinam savus svētkus. Tas parāda mūsu mugurkaulu, stāju un pārliecību, ka spējam saglabāt savu nacionālo pašlepnumu, neskatoties uz to, kas notiek mums kaimiņos,» pārliecināts ir Teterovskis. «Tā ir zināma emocionālā uzvara pār to lielvaru, kas cenšas iznīcināt ne jau tikai Ukrainu.» Šo ideju – saglabāt savu pārliecību, savu mugurkaulu – virsdiriģents kopā ar pārējiem kolēģiem izvirzījis priekšplānā. Tā pavadījusi visus gan repertuāra izvēlē, gan skatuves režijas veidošanā. Viņš par kopā paveikto ir ļoti apmierināts un aicina pašvaldību pievērst uzmanību tam, ka šogad pirmo reizi ir izsludināta Dziesmu svētku biedrības organizēta kormūzikas balva, kurai var pieteikties līdz šā gada beigām. «Es aicinu pieteikt šo kā gada koncertu, jo skolu bērnu un jauniešu kontekstā šādi visas vecumu grupas iekļaujoši lielkoncerti nemaz tik bieži nenotiek.»

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: