Filmu par asinsgrēku nominē Krievijas Kinoakadēmijas balvai

"Ģimenes lietas" (režisors Andris Gauja) šajā kategorijā konkurē ar vēl trīs citām - Azairbadžānas, Armēnijas un Kirgiztānas - filmām.

Šai balvai iepriekš nominētas vēl divas latviešu dokumentālās filmas - 2003.gadā Askolda Saulīša filma "Keep smiling!" un 2004.gadā Viestura Kairiša filma "Romeo un Džuljeta", kā arī Jura Poškus spēlfilma "Monotonija" 2008.gadā.

Patlaban dokumentālā filma "Ģimenes lietas" turpina intensīvu starptautisko apriti un par to jāpateicas starptautiskajiem izplatītājiem - kompānijai "Autlook Filmsales".

Filma Ģimenes lietas turpina intensīvu starptautisko apriti.

Filmas režisors Gauja atklāj, ka filmas starptautiskie panākumi ir ļoti svarīgi un tie palīdz nodibināt jaunus kontaktus plašākā vidē, jo savu nākamo filmu viņš cer veidot kā Latvijas un vairāku ārvalstu kopražojumu. Kopprodukcijas projekti Latvijā vēl arvien ir stipri vien kopjams lauciņš, tādēļ pieredze jāsmeļas, tiekoties ar pieredzējušiem ārvalstu producentiem.

Jau tuvākajā laikā filma "Ģimenes lietas" un tās režisors ceļos uz ASV dokumentālo filmu festivālu "True/False", kas notiek Kolumbijā, Misūri štatā marta sākumā, un paralēli filma piedalīsies Zagrebas dokumentālo filmu festivālā "Zagreb Dox", kur iekļauta speciālajā skatē "Controversial Dox".

Jau ziņots, ka filma "Ģimenes lietas" ir stāsts par sarežģītu attiecību mezglu, kura pamatā ir incests - sociālu tabu un reliģisko normu pārkāpums. Tomēr incests noticis jau sen, un patlaban tā ir tikai viena no problēmām, kas nomāc filmas varoņu dzīvi.

Dokumentālās filmas sižeta centrā ir 28 gadus veca sieviete Zanda, kura cenšas izdzīvot ar saviem diviem bērniem Ventspils novadā. Viņas bērnu tēvs ir viņas brālis, kurš izcieš gadu cietumsoda. Filma seko Zandas dzīvei gada garumā.

Šajā laikā viņa cenšas tikt galā ar visaptverošo nabadzību un ciema dzērāju mīlas apliecinājumiem. Šo trīs vīriešu portretējums ir grotesks un atpazīstams - Oskars ir dzīvespriecīgs lauku puisis, kurš, neskatoties uz konfliktiem ar savu vecmāmiņu, mīl kārtīgi iedzert un pārbaudīt savus spēkus asprātībā un atraktivitātē. Džonis ir vīrietis labākajos gados, kurš Zandas simpātijas mēģina iekarot ar drāmas palīdzību, savukārt Andulis ir varbūt vispatiesākais savās jūtās pret Zandu, tomēr tikpat bezpalīdzīgs kā visi pārējie. Tajā pašā laikā ciema Sociālais dienests spiež Zandu pieņemt sarežģītu lēmumu - turpinot kopdzīvi ar brāli, sievietei var tikt atņemtas mātes tiesības.

Filma ir aizkustinošs un nepielūdzams skats uz vairākiem cilvēkiem, kas dzīvo ekstremālā Latvijas sabiedrības nomalē. Filma piedāvā intīmu šīs cilvēku grupas portretu, kur viegli ievainojams ir katrs. Filma ir šokējoša savā ekstrēmo situāciju atainojumā, taču tās varoņi nezaudē humora izjūtu un optimismu skaudro likteņu pavērsienu priekšā.

Gaujas filma jau tapšanas stadijā izraisīja interesi starptautiskajā kino vidē, filmas treileris vasarā radīja ažiotāžu internetā, savukārt septembra sākumā filmas fragmenti tika analizēti Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma seminārā par ētikas jautājumiem dokumentālajā kino.

Filma Latvijas pirmizrādi piedzīvoja 2010.gada 23.septembrī starptautiskā kinoforuma "Arsenāls" laikā. Starptautisko pirmizrādi filma piedzīvoja pērnā gada novembrī Amsterdamā, kur tā tika iekļauta Starptautiskā Amsterdamas dokumentālo filmu festivāla (IDFA) konkursa programmā.

Režisoram Gaujam šī ir trešā dokumentālā filma. Arī pirmās divas piesaistīja skatītāju uzmanību ar izaicinošām tēmām - 2006.gada filma "3000 km līdz Apsolītajai zemei" stāstīja par ebreju kopienu Latvijā, bet 2009.gada filmas "Viktors" varonis zaudē cīņu ar vēzi.

LETA

Fotogrāfijā – kadrs no filmas