Ventspils muzejs var lepoties ar nelielu pienesumu vairākās Latvijas simtgades filmās, kurās redzami gan muzeja skati, gan tajā noskatīti tērpi.

Trešdien Ventspilī pirmizrādi piedzīvos režisores Dzintras Gekas un scenārija autores Gundegas Repšes filma Kurts Fridrihsons, kurā zīmēšanas stundas epizode filmēta Amatu mājas senajā klasē. Leģendārais mākslinieks Fridrihsons tiešām īsu savas dzīves posmu pavadījis Ventspilī un 1945. gadā strādājis kā zīmēšanas skolotājs ģimnāzijā. 2016. gadā, māksliniekam veltītajā izstāžu un notikumu klāstā Ventspilī, Livonijas ordeņa pilī bija eksponēts viņa akvareļu cikls Indiāņu gaitas.

Savukārt režisores Annas Vidulejas filmā pēc Anšlava Eglīša romāna motīviem Homo Novus dzelzceļa stacijas skatos redzamie vilcienu pavadoņi un stacijas darbinieki tērpti Piejūras brīvdabas muzeja šaursliežu dzelzceļa ekspozīcijas 20.gs. 20.-30.gadu dzelzceļnieku formu atdarinājumos. A. Eglīša romāna mežonīgā gleznotāja Salutaura prototips ir Ventspilī dzimušais mākslinieks Jānis Ferdinands Tīdemanis, kura lieliskie, piesātinātie darbi atrodas arī Ventspils muzeja mākslas krājumā.

Režisores Ināras Kolmanes filmā Bille filmējušies Amatu mājas klases soli. Lai arī rakstnieci Vizmu Belševicu, lai kā kārotos, nevar pieskaitīt kurzemniekiem, tomēr viņas sarakstītās brīnišķīgās bērnības atmiņu grāmatas par Billi ir arī par Kurzemes pusē pavadītajām bērnības dienām, kas aizvadītas pie tēva māsas Annas Klievenas Ugālē.

Ventspils muzeja krājuma un ekspozīcijas izmantošana Latvijas jaunākajās kinofilmās ir lieliska iespēja zinošam skatītājam sajust muzejisko priekšmetu “otro dzīvi”.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: