Māksla ūdens un saules starojumā

Abas izstādes atklātas vienlaikus, un, kā uzsvēra svinīgā mirkļa dalībnieki, viss nolikts savās vietās: ūdens – apakšā un saule – augšā. Proti, fotoizstāde izvietota 1. stāva izstāžu telpā, bet tekstīlijas – 2. stāva plašajā foajē. 

Imants Gross dzīvo Zviedrijā, taču viņa senču sietās saites ar Latviju nav atrisušas. Tās joprojām saista ar Ventspili, kur mātes tēvs bijis vienkāršs zvejnieks, bet tēva dzimtas saknes meklējamas Bārtā. Ar fotografēšanu Gross nodarbojas kopš 15 gadu vecuma, kad tēvs zēnam uzdāvinājis fotokameru, ko savukārt saņēmis mantojumā no sava tēva. Fotogrāfiju izstāde veltīta ūdenim, netieši pievēršot uzmanību ar to saistītajām ekoloģiskajām problēmām – pasaules ūdens krājumi ledus veidā mazinās, kūst, un tikai cilvēka rokās ir spēja šo procesu palēnināt vai apstādināt. Fotogrāfijās redzami mirkļi, kas tverti Stokholmā, Vecāķos, Sīkragā, Liepājā, Jūrmalā, arī teātra nama Jūras vārti atklāšanā.

Savukārt Ivetas Vecenānes gobelēnos staro saule, plaukst ziedi, kas, pēc mākslinieces teiktā, patiesībā ir no ikdienas, pieraduma un rutīnas čaulas izlauzušās un mīlestībai atvērušās dvēseles. Jūras vārtos izstādīta aptuveni viena trešā daļa no mākslinieces gobelēniem. Citi aizgājuši pasaulē, atrodot mājvietu sabiedriskos un privātos interjeros. Lai iegūtu īpašo starojumu, kas kā vasaras gaiss virmo izstādītajos darbos, Vecenāne dzijas gobelēnu darināšanai krāso pati: «Man ir svarīgi krāsot pašai, lai zinātu un justu, ka dzija ir dzīva. Tad tiek panākts toņu dziļums, ko nevar sasniegt ar rūpnieciski krāsotu materiālu. Darbos ieaužu arī īpašas dzijas – kazu smalkvilnas un citas, smagākus un vieglākus dzīparus. Daudz izmantoju balto toni. Bet mans mīļais  ir dzeltenais, kas izskrien cauri gandrīz visiem darbiem. Vieglumu audumā rada arī  manis atklātā īpašā aušanas tehnika.»

Ivetas Vecenānes daiļrade neaprobežojas ar gobelēnu darināšanu. Māksliniece apglezno zīdu, darina rotas, ir divu bērnu grāmatiņu teksta un ilustrāciju autore.

«Tas, ko atklāju rotās, noder gobelēnos, no gobelēniem pāriet zīdā  – viss savstarpēji mijas un mainās,» uzsver Vecenāne.

Gobelēni un citi mākslinieces darbi ir laikmetīgi, tāpēc viņas darbu izstādes tiek gaidītas ne tikai Latvijā, bet arī aiz tās robežām, piemēram, liela daļa Ventspilī apskatāmo darbu šā gada februārī bijuši izstādīti Somijā, pavisam nesen mākslinieces personālizstāde notikusi Lietuvā.