Izgaismo Kurzemes vērtības (VIDEO)

Noskaties video!

 Šoreiz ar priekšlasījumu par latviešu brīvniekiem klausītājus Galvenajā bibliotēkā uzrunāja vēsturnieks Agris Dzenis, bet nākamajās lekcijās uzstāsies Ingrīda Štrumfa, Ojārs Spārītis, Imants Lancmanis, Māra Zālīte un Juris Urtāns.

Viena no Valsts Kultūrkapitāla atbalstītā projekta iniciatorēm Maija Baltiņa atklāja pasākumu ciklu ideju: «Dzīve tagadnē nav iedomājama bez ieskata pagātnē un nākotnē, bet, lai to izprastu, nepieciešamas zināšanas.» Tieši tādēļ Ventspils Augstskola un bibliotēka līdz pavasarim reizi mēnesī aicinās interesentus izzināt, kādu mantojumu mums atstājusi hercogiste.

Vēsturnieks Dzenis aicināja atcerēties latviešu brīvniekus jeb lēņa vīrus, par kuriem mūsdienās saglabājušies tikai nostāsti, jo hercogistes laikos   viņi gāja mazumā – gan karu, gan muižnieku patvaļas dēļ. Senākais dokuments, kas liecina par zemes piešķiršanu Tontegodem, saglabājies no 1320. gada.

Brīvnieki bija atbrīvoti no klaušām un nodevām, par dienesta pildīšanu viņiem piešķīra noteiktus zemes gabalus, ko mantoja lēņa vīru pēcteči. Mantots tika arī   statuss; brīvnieku dēliem pienācās tās pašas privilēģijas, kas viņu tēviem.  Lai gan šīs tiesības bija nostiprinātas dokumentos, tomēr tās ne vienmēr tika ievērotas. Muižu pārvaldnieki 17. gadsimtā šo jucekli un nezināšanu sāka izmantot savā labā, uzspiežot brīvniekiem klaušas un nodevas un mēģinot atsavināt viņiem piešķirto zemi.

Arī Ventspils apkārtnē, Zūrās, dzīvoja brīvnieki – Stirbenieku dzimta, savukārt Turlavas pusē bija kuršu ķoniņu ciemi, kur opiecām dzimtām bija septiņi lēņi. Tā iedzīvotāji visilgāk saglabāja savus tiesiskumu un pašapziņu, jo darbojās saliedēti. Vēl nesen, pirms pāris gadiem, Ķoniņciemā bija saglabājusies vēsturiskās apbūves fragmenti, kas tagad praktiski vairs nav saglābjami. 

Vēsturnieks Agris Dzenis sarunā ar lekcijas organizētājām.