Ziedi un sieviešu portreti bibliotēkā

Pirmajā stāvā plaši pārstāvēta mākslinieces Mārītes Klušas vadītā studija VINcenta ar izstādi Ziedi Latvijai. Kā atzīst Kluša, tā jau parāda studijas dalībnieku varējumu – nu jau viss aizgājis, parādījies triepiens, par audzēkņiem priecājas skolotāja.

Nosaukumā ietvertais veltījums savai valstij dzimšanas dienā nenozīmē, ka gleznotas tikai Latvijā augošas puķes. Skatienu piesaista tiklab Natālijas Klestrovas magoņgalviņas vējā, tā Judītes Siliņas margrietiņu virpulis un magoņu mežģīnes, Sandras Gūtmanes saulespuķes, Gunas Zecmanes apetītlīgie pipari un Lindas Egles klasiskās klusās dabas. Mani īpaši uzrunāja Lāsmas Mūrnieces rokraksts – ar nedaudz austrumnieciskiem motīviem, košiem krāsu laukumiem.

Savukārt otrā stāva zālē izvietota mākslinieces, bijušās ventspilnieces Etijas Gorbantes darbu izstāde Zīmuļi rudenī. Pirmās personālizstādes Etijai notika 2004. gadā Rīgā, Liepājā un Ventspilī. Gorbante strādā īpašā tehnikā – viņas krāsainās grafikas pirmajā mirklī atgādina pasteļa gleznas, un reti kurš notic, ka to tapšanā izmantoti krāsainie zīmuļi.

Vieni viņas darbos saskata kaut ko no Dalī, citi to klasificē kā moderno mākslu vispār. Katrā ziņā rudenīgo toņu krāsainajās grafikās smalki izzīmētie sieviešu portreti saista: viņas ir netveramas (Sapņotāja, Krāsu neprāts), ironiskas (Gandrīz pašportrets, Afrodītes vakariņas), pat groteskas (Bez nosaukuma).