Lautista Jozefa van Visema koncerts

Jozefs van Visems (Jozef Van Wissem) ir holandiešu avangarda komponists un baroka lautas meistars, kurš pēdējos gadus biežāk uzturas Ņujorkā, ASV. Viņa mūzika ir nepārblīvēta un tieša, reizē hipnotiska un melodiska, kas cieņpilni ievelk klausītāju transcendentālā stāvoklī un liek katram palēnināt mūzikas klausīšanos kā individuālu pieredzi. Jozefs nepaguris koncertē dažādās pasaules vietās un lasa lekcijas par lautas "atbrīvošanas" tēmu. Pēdējos gados, darbojoties duetā ar pazīstamo kino režisoru Džimu Džārmušu (Jim Jarmusch), ir izdoti vairāki studijas ieraksti. Turklāt 2013. gadā par abu komponēto mūziku Džārmuša pēdējai filmai "Only Lovers Left Alive" Jozefs van Visems saņēma "Cannes Soundtrack Award 2013", ko piešķir labākajam Kannu kinofestivāla konkursa filmu skaņas pavadījumam. Pagājušā gadā šo ierakstu izdeva prominentā izdevniecība “ATP Records” un tas momentā ieņēma vadošās pozīcijas vairākos mūzikas ierakstu topos.

Līdz šim savā radošajā karjerā Jozefs van Visems ir sniedzis teju tūkstoti koncertu visā pasaulē, to skaitā prestižajos festivālos “All Tomorrow’s Parties” un “Primavera Sound”. Kopš panākumiem kopā ar Džimu Džārmušu, van Visems turpina darbu gan pie savas oriģinālmūzikas (pagājušā gada nogalē klajā nāca pēdējais viņa studijas albums “It Is Time For You To Return”), gan pie mūzikas vairākām kino lentēm. Jau drīz dienasgaismu ieraudzīs filma “Partir To Live” un tās skaņu celiņš, kura līdzautors ir Jozefs van Visems.

Koncerts 24. aprīlī Ventspilī būs mākslinieka atgriešanās Latvijā, jo savu pirmo koncertu viņš sniedza mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivālā “Zemlika” Durbē 2013. gada oktobrī

Turpinājumā jautājumi lautas spēles meistaram Jozefam van Visemam:

Ņemot vērā to, ka esat radījis mūziku kinofilmām, kā arī paša pieredzi, kā jūs raksturotu attiecības starp mūziku un kino? Proti, kurš kuru papildina, kur veidojas tā sauktā simbioze?

– Manā uztverē mūzika filmu vai nu padara izcilu, vai arī to pilnībā sabojā. Radot skaņu celiņu filmai, mūzika un attēls mijiedarbojas, piemēram, piešķirot kādam tēlam konkrētu muzikālo motīvu vai melodiju katru reizi, kad tas parādās uz ekrāna. Tādējādi šīs atkārtojošās muzikālās tēmas un tēli veido jaunu stāstījumu, jau pavisam citā līmenī. Mūzika filmai piešķir jaunu slāni un izstāsta daļu no kopējā stāsta.

Ceļojot un uzstājoties dažādās vietās, vai redzat, ka lauta atkal kļūst seksīga, kā reiz esat izteicies kādā intervijā?

– Esmu drošs, ka tā ir, ka cilvēki jau to ir iemīlējuši. Par to, ka cilvēki labprāt ļaujas intīmajam lautas transam, liecina pilnībā izpārdotie koncerti. Man pašam šie solokoncerti it ļoti tieši. Es nevaru noslēpties un savā ziņā esmu kails. Cenšos nerunāt, jo kļūstu vienots ar publiku.

Ja lautas mūzika ir 16. un 17. gadsimta popmūzika, vai domājat, ka popmūzika, kādu to pazīstam šodien, izdzīvos turpmākajos gadsimtos, un kurš to turpinās spēlēt publikai, piemēram, 2455. gadā?

- Jā, tā [lauta] izdzīvos. Tas ir nevainojami harmonisks instruments. Taču tai vispirms ir jāpamet akadēmiskās aprindas. Lauta piedzīvoja atgriešanos pagājušā gadsimta sākumā pēc tam, kad bija uz aptuveni 250 gadiem pazudusi, jo to bija sarežģīti spēlēt. Ir laiks lautai atgriezties un atkal kļūt par popmūzikas instrumentu! Tā tāda bija 17. gadsimtā, kad bija sastopama it visur. Šobrīd vērojamas pārmaiņas lautu būvē, kas tās padara pieejamākas apguvei un spēlēšanai. Lautas kļūst mazāk elitāras, ja tā var teikt. Domāju, tas ir vēl viens iemesls, kas liks lautai izdzīvot.