Iznācis trimdas autoru krājums Tilti. Pirmajā grāmatā apkopota proza, otrajā – dzeja.

Iepazīstinot Ventspils Augstskolas studentus ar antoloģiju, kurā publicēti 82 literātu (proza – Jānis Klīdzejs, Alfreds Dziļums, Irma Grebzde, Valdemārs Kroders, Dzintars Sodums, Tālivaldis Ķiķauka, Aīda Niedra u. c., dzeja – Astrīde Ivaska, Baiba Kaugara, Aina Zemdega Velta Sniķere, Olafs Stumbrs, Jānis Krēsliņš u. c.) darbi, jauniešus uzrunāja literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis, tulkotāji Margita Gailītis un Knuts Skujenieks, iesaistot diskusijā arī franču valodas pasniedzēju Astru Skrābani.

Projekta Tilti vadītāja Gailītis ir gandarīta, ka tagad vienkopus var lasīt latviešu mītņu zemēs radīto literatūru, kuras galvenā tēma ir ilgas pēc mājām. Ne vienmēr tās tiek nosauktas vārdā; izjūtu atspoguļošanai autori bieži izmanto asociatīvus tēlus. Trimdinieki bija tie, kas drīkstēja literārajos darbos pateikt taisnību, pavēstot pasaulei, kas notiek Dzimtenē.

«Liela daļa trimdinieku svešumā pavadīto laiku uzskatīja par varmācīgi uzspiestu, tāpēc orientējās uz savu garīgo sīkstumu,» atgādināja Vecgrāvis. Latvijā par klaida latviešu veikumu atklāti sāka runāt astoņdesmito gadu beigās – pirms tam traucēja dzelzs priekškars.

1944. gada beigās, kas sākās latviešu izklīšana, pēc literatūrzinātnieka Vecgrāvja aplēsēm, svešumā devās 150–180 literātu, bet līdz mūsdienām apzināts ap 250 dažādās mītnes zemēs auglīgi, regulāri un kvalitatīvi rakstošu ļaužu, no kuriem daļa jau mirusi.

Lai lasītāji viņus neaizmirstu un diasporas rakstnieku daiļrade iekļautos vietējo autoru mozaīkā, izveidota antoloģija Tilti, ko dāvanā saņēma arī Ventspils Augstskolas bibliotēka. Krājumā iekļauta arī Knuta Skujenieka dzeja. Viņa trimdas gadi pagāja Mordovijas lēģerī, kur sešu gadu laikā sacerēts ap 1000 dzejoļu: «Toreiz nezināju, vai varēšu publicēties, tāpēc līdzbiedri pārrakstīja manus tekstus, jo tos varēja atņemt. Tur, lēģerī, katrs no mums kļuva par kultūras cilvēku, un grāmatas ceļoja no rokas rokā.»

Demonstrējot, kā tulkojot mainās vārdi, bet jēga nezūd, Skujenieks un Gailītis runāja dzeju latviski un angliski. Savukārt sarunas noslēgumā Gailītis un Skrābane analizēja trimdinieces Ilonas Leimanes teksta fragmentu, lasot to trīs valodās, tostarp arī franciski. Secinājums – tulkotājam jāizprot vissmalkākās nianses – arī ar valodas prasmi nesaistītās.

Tulkotāja Margita Gailītis ieklausās dzejnieka un tulkotāja Knuta Skujenieka aizrautīgajā stāstījumā. Foto: Ģirts Staris.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: