Tavs krēsls ir tik ērts

– Jūras vārtos vienmēr patīkami ierasties – tur tāda stalta gaisotne, bet vienlaikus cilvēks var justies mājīgi. Tu ienāc plašajā foajē, pēc tam ar interesi ielūkojies izstāžu nostūrī un tad ieej zālē, kur dažādkrāsu griestu veidojums, kas simpātiski saskan ar Jūras vārtu mājaslapas dizainu, ikreiz no jauna piesaista aci. Tu esi patīkamu gaidu pilns, jo allaž dzīva ir cerība, ka šoreiz neviens neklepos, neviens nešķaudīs, neviens raudošs bērns nepārtrauks baudījumu aizkustinošā brīdī. Dziest gaismas, un tavs krēsls ir tik ērts...

Šo idillisko ainu gadījies izdzīvot vairākkārt, diemžēl konstatējot, ka akustiskiem koncertiem Ventspils piejūras nams nav diez ko piemērots. Tā patiešām ir celtne teātrim, iespējams, arī muzikālam teātrim, taču tad jābūt pirmšķirīgai apskaņošanai, kādu, piemēram, pērnvasar nepavisam negadījās dzirdēt Imanta Kalniņa oratorijas Dzejnieks un nāra lasījumā. Taču, kamēr nav uzcelta sensolītā Ventspils koncertzāle, Jūras vārti ir labs pagaidu variants, jo, šajā namā ieejot, jūt prasmīgu saimnieka roku, kas neuzkrītoši, bet mērķtiecīgi vada iestādes darbu, un ar to es domāju nevis Ventspils saimnieku, bet gan Jūras vārtu vadību.

Maijā noteikti iesaku nepalaist garām iespēju klausīties lielisko Vinetu Sareiku, kuras atskaņojumā Vivaldi Gadalaiki ir viena žilbinoša raibu dabas ainu virkne. Arī saspēle ar Sinfonietta Rīga talantīgajiem jauniešiem Vinetai izveidojusies izcila, tā kā ņemiet vērā – uz Ventspili dodas starptautiski koncertējama mūziķu vienība.