Pilnveidos bērnu pratināšanas procesu

Pilotprojektam Šveices valdības finansējumu piesaistījis centrs Dardedze, un Ventspils krīzes centrs Paspārne ir viens no pieciem projekta partneriem. Centra Paspārne vadītāja Ruta Šenkevica stāsta, ka šobrīd jau uzsāktas diskusijas, lai izveidotu vienotas vadlīnijas nepilngadīgo nopratināšanai. Bet nākamais solis būs pareizi izveidot un aprīkot nopratināšanas telpas neitrālā teritorijā, kas atrastos ārpus policijas ēkas. Ventspils gadījumā tas būtu krīzes centrā.

Šobrīd kārtība ir tāda: bērnu pratina policijas darbinieks un procesu blakus telpā caur monitoru novēro pedagogs vai psihologs, kurš nepieciešamības gadījumā policistam var palīdzēt vai procesu vispār pārtraukt. Šenkevica uzskata, ka šobrīd tas viss notiek simboliski, jo policijas darbinieks nopratināšanā var pieaicināt jebkuru skolas pedagogu, kuram nav nekādas izpratnes, kā tam vajadzētu notikt.

«Tomēr tehniski prasība ir izpildīta un pedagogs klāt ir bijis, kaut praktiski no tā nav nekāda labuma,» sacīja Šenkevica. Turklāt arī inspektoriem nereti trūkst izpratnes, kā pareizi runāt ar bērniem, lai viņiem pratināšana nebūtu traumējoša.

Tieši tādēļ ir vēlme ieviest sistēmu, ka bērnu pratina psihologs un novērotājs ir policists, kurš no blakus telpas pa audioaustiņām psihologam norāda kādi jautājumi ir jāuzdod, lai iegūtu nepieciešamo informāciju. Tā, lai bērns to nedzird. Tas bērnam būtu mazāk traumējošs process, jo daudzi ieraugot policistu formas tērpā uzreiz noslēdzas, neko nestāsta un varmāka var palikt nesodīts.

Šī sistēma tiktu pielietota jebkura veida nopratināšanā – gan, ja nepilngadīgais pats pastrādājis kādu pārkāpumu, gan, ja viņš ir bijis liecinieks, bet prioritārā grupa ir no vardarbības cietušie bērni.