Izglītības ministre lielajām pilsētām solījusi pārskatīt skolu kvalitātes kritērijus

Kā informēja LLPA, ministre esot uzsvērusi, ka skolēnu plūsma nevarot būt vienīgais kritērijs, lai lemtu par skolas slēgšanu. Savukārt LLPA uzsvērusi, - ja tiek ieviests jauns izglītības saturs, tad šobrīd vēl nav skaidrs, pēc kādiem jauniem kritērijiem varēs vērtēt skolas.

Gan LLPA pārstāvji, gan Šuplinska esot atzinuši, ka būtu nepieciešams pārskatīt principu "nauda seko skolēnam".

Asociācijas biedri ar Šuplinsku pārrunājuši virkni jautājumu, kas ietverti Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā. Īpaši ticis aktualizēts jautājums par izglītības satura reformu, ieviešot kompetenču pieeju, skolu tīkla optimizācijas plānu, pāreju uz valsts valodu izglītībā, pedagogu atalgojumu u.c.

Asociācijas pārstāvjus interesējis jaunās ministres redzējums par plānoto izglītības satura reformas ieviešanu un šī brīža gatavību to ieviest. LLPA akcentēja, ka gatavībai jābūt gan attiecībā uz vidi, gan pedagogiem.

Kā būtisku aktuālo problēmu LLPA saredz tieši pedagogu trūkumu valstī. Lielās pilsētas izjūt pedagogu deficītu, turklāt ne tikai eksaktajā zinātnēs, bet arī humanitārajās. Neesot pedagogu, kas varētu mācīt arī latviešu valodu, apgalvo LLPA.

Ļoti daudz brīvu vakanču esot pirmsskolas izglītības iestādēs, tāpēc šis ir jautājums, kas jārisina valsts līmenī, uzsvēra LLPA un akcentēja jau vairāku gadu garumā aktualizēto jautājumu par pirmsskolas pedagogu finansēšanu no valsts budžeta. Ministre šī jautājuma sakarā esot norādījusi uz jau savulaik apspriesto iespēju par iespējamību uzticēt pašvaldībām skolēnu brīvpusdienu nodrošināšanu 1.- 4. klašu skolēniem, tādējādi ieekonomējot valsts budžeta līdzekļus, kurus varētu novirzīt bērnudārzu pedagogu atalgojuma segšanai.

LLPA uzsver, ka svarīgs jautājums par finansējumu pedagogu algām ir arī īpaši attiecībā uz 1.- 6. klases posmu. Šobrīd ir nepietiekams finansējums kvalitatīva mācību procesa īstenošanai sākumskolās, lai gan tas ir īpaši svarīgs posms izglītībā, apgalvo LLPA.