Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020. mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Par likumprojektiem nobalsoja 58 deputāti, savukārt 18 parlamentārieši balsoja pret.

Priekšlikumu šādām pārmaiņām izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis izvirzīja pērn oktobra sākumā. Tam pavisam drīz sekoja arī pirmie protesti pret izglītības valodas reformu.

Neskatoties uz virkni priekšlikumu atteikties no piedāvātās reformas vai arī mainīt tās aprises, atbildīgajā komisijā noraidīti teju visi priekšlikumi. Pārmaiņu pretinieki iepriekš solīja neapturēt protestu norisi arī pēc grozījumu apstiprināšanas.

Pieņemtie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā paredz iekļaut nosacījumus, kas jāsasniedz, lai nodrošinātu pāreju uz mācībām latviešu valodā, pārmaiņas noslēdzot 2021./2022.mācību gadā.

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā - tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Gadu vēlāk - no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Pērn tika nolemts, ka jau šajā mācību gadā 12. klases centralizētie eksāmeni notiks tikai latviešu valodā.

IZM valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja iepriekš atgādināja, ka Latviešu valodas aģentūras pētījums liecina, ka, lai gan mazākumtautību jauniešiem ir latviešu valodas prasmes, daļai jauniešu tās ir tikai pamatprasmes vai vājā līmenī.

Arāja uzsvēra, ka pedagogu kompetences pilnveidei un atbalstam būs pieejami vairāki atbalsta pasākumi. No valsts pamatbudžeta 2018.-2020.gadam būs pieejami aptuveni 3,6 miljoni eiro, lai nodrošinātu atbalstu pedagogiem saistībā ar jaunā vispārējās izglītības satura ieviešanu. Savukārt no Eiropas Savienības fondiem būs pieejami aptuveni 3,299 miljoni eiro aptuveni 8000 pedagogiem, kas strādā mazākumtautību izglītības programmās vai lingvistiski neviendabīgā vidē.

Lasi vēl

Komentāri (2)

  • 0
    nu nu 25.03.2018, 10:34:30

    Labākais notikums pēdējo gadu laikā, medaļa Šadurskim un spēriens ar kāju pa pakaļu ar Ždanokai un pārējiem pufaicēniem.

  • -1
    Kurzemnieks 25.03.2018, 21:24:18

    Tīri teorētiski...
    Interesanti, vai šis "gada notikums" dos krieviem morālas tiesības latviešu skolas pārveidot par krievu skolām, ja nu gadījumā lietas atkal pārmainās?

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: