Jaunā mācību satura sabiedriskās apspriešanas laikā atbalstīts priekšlikums otru svešvalodu sākt apgūt jau no 4. klases, nevis 6. klases, kā tas ir šobrīd, liecina jaunā mācību satura sabiedriskās apspriešanas rezultāti.

Izskatot priekšlikumus valodu mācību jomā, jaunā satura veidotāji secinājuši, ka kopumā jomas saturs atzīts par pēctecīgu, mūsdienīgu un ar plašāku skatījumu uz izpratni par valodu ne tikai kā sazināšanās prasmi, bet arī par valodu kā iespēju izzināt pasauli, savas un citu nāciju kultūras mantojumu.

Pozitīvi vērtēts, ka saturā iekļauta digitālā pratība, medijpratības elementi, to skaitā uzsvars uz daudzveidīgu informācijas avotu izmantošanu, avotu ticamības izvērtēšanu, informācijas atlasi.

Vienlaikus pausts atbalsts priekšlikumam otro svešvalodas apguvi sākt no 4. klases. Patlaban otro svešvalodu skolēni skolās sāk apgūt no 6. klases.

Vērtējot sabiedriskās apspriešanas rezultātus, izkristalizējās arī vairāki pilnveidojami un apspriežami šīs jomas piedāvājumi. To vidū, piemēram, ir vienota terminoloģija visai valodu jomai, kā arī sasniedzamie rezultāti latviešu valodas kā otrās valodas mācīšanai.

Tika pausts priekšlikums latviešu valodu izcelt kā atsevišķu jomu, nodalot to no citām valodām, lai uzsvērtu tās svarīgumu. Taču satura izstrādātāji uzskata, ka kopējs plānojums un pieeja valodu jomā ir ieguvums, jo tas nostiprina skolēnu valodas izjūtu un prasmes, dodot iespēju valodas salīdzināt.

Kā ziņots, jaunā mācību satura piedāvājums sabiedriskās apspriešanas laikā kopumā novērtēts atzinīgi, turklāt, ņemot vērā saņemtos priekšlikumus, izstrādātāji plāno vēlreiz pārskatīt satura iespējamu pārklāšanos, lai mazināto pārslogotību, kā arī konkretizēt citus jautājumus, šodien preses konferencē sacīja projekta "Skola 2030" mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.

Jaunā mācību satura sabiedriskās apspriešanas laikā tā izstrādātāji saņēmuši 887 priekšlikumus.

Lasi vēl

Komentāri (9)

  • -2
    snaiperis999 23.02.2018, 11:13:25

    Vai nav pienācis laiks padomāt arī par trešo un ceturto svešvalodu?:)

  • -1
    norge 23.02.2018, 12:05:10

    varbut beidzot birokratiem un valsts ieredniem butu jaizlasa satversme tur skaidri un gaisi uzrakstits kada ir valsts valoda un kada valoda butu japasniedz skola macibas 1 jo ari krievu valoda seit skaitas svesvaloda ja nu kas

  • 0
    prof.Preobraženskis. 23.02.2018, 13:16:43

    Tos maķ-peremaķ jau bērni tāpat sētā iemācās no krieveļiem...

  • 0
    Liga Ovode 23.02.2018, 13:28:26

    digitālā pratība, medijpratības elementi<--- jezinj, par ko to dzimto valodu grib pataisit? O_o

  • -5
    Kurzemnieks 23.02.2018, 23:39:14

    Un fuk fuk no angļvalodīgajiem video mēdijiem.)

  • 0
    qwerty 24.02.2018, 10:12:48

    Valoda, tā ir bagātība. Jo vairāk valodas Tu pārvaldi, jo vieglāk komunicēt. Pazinu cilvēku kurš zināja 9 valodas, ja godīgi, tad apskaudu viņu. Saviem bērniem ,bez dzimtās latviešu un angļu valodas, ieteicu kā trešo mācīties krievu valodu. Tagad bērni lieli un saka paldies man par ieteikumu. Viena meita jau apgūst norvēģu valodu... un ticiet, nevienam cilvēkam no valodu zināšanas galva nepampst un nepaliek smagāka, tieši bērnam ir vieglāk mācīties valodas.

  • 0
    Anita 24.02.2018, 10:40:28

    Valodas ir jāprot , bet valsts valoda ir obligāta , pārējās pēc vēlmes un vajadzības, kaut ķīniešu , ja tas vajadzīgs .

  • 0
    Joker 25.02.2018, 11:29:02

    Lai tik mācās. Svešvalodu zināšanas noderēs.

  • 0
    abc 25.02.2018, 20:09:35

    otro valodu vajadzētu jau no pirmās klases. nu tas ir tikai mans viedoklis ;)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: