Vēlas, lai otro svešvalodu sāk apgūt jau no 4. klases

Izskatot priekšlikumus valodu mācību jomā, jaunā satura veidotāji secinājuši, ka kopumā jomas saturs atzīts par pēctecīgu, mūsdienīgu un ar plašāku skatījumu uz izpratni par valodu ne tikai kā sazināšanās prasmi, bet arī par valodu kā iespēju izzināt pasauli, savas un citu nāciju kultūras mantojumu.

Pozitīvi vērtēts, ka saturā iekļauta digitālā pratība, medijpratības elementi, to skaitā uzsvars uz daudzveidīgu informācijas avotu izmantošanu, avotu ticamības izvērtēšanu, informācijas atlasi.

Vienlaikus pausts atbalsts priekšlikumam otro svešvalodas apguvi sākt no 4. klases. Patlaban otro svešvalodu skolēni skolās sāk apgūt no 6. klases.

Vērtējot sabiedriskās apspriešanas rezultātus, izkristalizējās arī vairāki pilnveidojami un apspriežami šīs jomas piedāvājumi. To vidū, piemēram, ir vienota terminoloģija visai valodu jomai, kā arī sasniedzamie rezultāti latviešu valodas kā otrās valodas mācīšanai.

Tika pausts priekšlikums latviešu valodu izcelt kā atsevišķu jomu, nodalot to no citām valodām, lai uzsvērtu tās svarīgumu. Taču satura izstrādātāji uzskata, ka kopējs plānojums un pieeja valodu jomā ir ieguvums, jo tas nostiprina skolēnu valodas izjūtu un prasmes, dodot iespēju valodas salīdzināt.

Kā ziņots, jaunā mācību satura piedāvājums sabiedriskās apspriešanas laikā kopumā novērtēts atzinīgi, turklāt, ņemot vērā saņemtos priekšlikumus, izstrādātāji plāno vēlreiz pārskatīt satura iespējamu pārklāšanos, lai mazināto pārslogotību, kā arī konkretizēt citus jautājumus, šodien preses konferencē sacīja projekta "Skola 2030" mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.

Jaunā mācību satura sabiedriskās apspriešanas laikā tā izstrādātāji saņēmuši 887 priekšlikumus.