Visiem vidusskolēniem un tehnikumu audzēkņiem, iespējams, tuvākajos gados būs obligātā kārtā jāapgūst valsts aizsardzības mācība un jāpiedalās vasaras militārajās nometnēs, taču galīgais lēmums jāpieņem valdībai.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien konceptuāli atbalstīja valsts aizsardzības mācības ieviešanu kā obligātu prasību vidusskolās un tehnikumos, šodien žurnālistiem pastāstīja komisijas vadītājs Ainars Latkovskis.

Viņš skaidroja, ka Aizsardzības ministrija (AM) kopā ar citām ministrijām veidos darba grupu, lai sagatavotu konkrētu programmu un plānu, kādā veidā šo prasību ieviest vidusskolās. Darba grupai arī jālemj par to, kā sabalansēt skolēnu slodzi.

"Datumus par šīs prasības ieviešanu mēs nenoteicām, jo šis jautājums ir jāskata kontekstā ar jauno mācību saturu, kuru Izglītības un zinātnes ministrija plāno ieviest pakāpeniski. Jebkurā gadījumā valsts aizsardzības mācības ieviešana kā obligāta prasība būs valdības un koalīcijas izšķiršanās jautājums, jo tam nepieciešams arī papildus finansējums," skaidroja Latkovskis.

"Ja gribam uzbūvēt modernu valsti, tad otra alternatīva ir obligātais militārais dienests. Galu galā ir nepieciešama totāla valsts aizsardzība, lai potenciālais ienaidnieks iebrukuma gadījumā ciestu milzīgus zaudējumus," uzsvēra deputāts.

Jaunsardzes un informācijas centra (JIC) direktors Aivis Mirbahs Saeimas komisijā norādīja, ka gadījumā ja politiķi izvēlas variantu par obligāto priekšmetu, tad šis būtu daudzas reizes izdevīgāks modelis nekā Obligātais militārais dienests (OMD), līdz ar to atkristu diskusija par OMD atjaunošanu. "Šāds modelis izpilda OMD mērķi ar daudz mazāku finansējumu," uzsvēra Mirbahs.

AM piedāvātais modelis arī paredz, ka, beidzot vidusskolu, jaunietim, kurš apguvis mācību, piedāvātu parakstīt līgumu, lai kļūtu par rezerves karavīru. Tas gan nozīmē arī saistības, proti, jaunieti varēs iesaukt uz rezerves karavīru apmācībām. Tajā pašā laikā ministrija rosina izveidot arī bonusu sistēmu šādiem vidusskolu beidzējiem, proti, iestāšanos bez konkursa Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un budžeta vietas valsts augstskolās. Jaunietis no kļūšanas par rezerves karavīru varēs arī atteikties.

Valsts aizsardzības mācība paredzēta četros blokos - valstiskā audzināšana, Dzīves skola, fiziskā sagatavotība un vislielākā uzmanība paredzēta militārajam blokam. Militārajā blokā paredzēta Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas pirmā līmeņa pamatapmācības programmas pasniegšana. Lai programmu īstenotu, vasarās 10. un 11.klašu audzēkņiem būs nepieciešams organizēt nedēļu ilgu nometni, kurā viņi apgūtu taktiskās un lauku iemaņas.

AM aprēķinājusi, ka mācībai vidusskolās nepieciešamas 370 mācību stundas, no kurām militārajam blokam tiktu atvēlētas 240 stundas. Paredzēts, ka jauniešiem stundas pasniegtu Jaunsardzes instruktori, lai arī no viņiem daudziem nav speciālās pedagoģiskās izglītības.

Komisijā lielākās diskusijas bija tieši par to, vai mācības ieviest kā obligātu izvēles, vai obligātu priekšmetu.

2018.gadā plānots realizēt pilotprojektu vairākās skolās un, ņemot vērā pilotprojektā gūtos secinājumus, jauno modeli no 2019.gada ieviest jau daudz plašākā mērogā.

Saeimas komisija konceptuāli atbalstīja mācības ieviešanu kā obligātu prasību. "Lielākā daļa komisijas uzskata, ka gadījumā, ja to atstās par izvēles priekšmetu, tad neizbēgami atkal atgriezīsimies pie diskusijas par obligāto dienestu," norādīja Latkovskis.

Lasi vēl

Komentāri (2)

  • 0
    Novadnieks 28.09.2017, 11:18:19

    Būtu labāk skolā bērniem mācījuši,kā normāli izdzīvot tādā valstī kā Latvija,lai nav jāknapinās,kā to dara lielākā daļa valsts iedzīvotāji,saņemdami tos cieņas pazemojošos grašus,ko sauc par minimālo algu.

  • -1
    Latvija pāri visām! 28.09.2017, 11:32:52

    Nosaukums tups. Militārā apmācība - cita lieta.
    Jo neviens jau nezin ko var nākties aizstāvēt..

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: