Gatavs aizstāvēt dzimteni

Cik ilgi tu jau esi Jaunsardzē, un vai Tu plāno kalpot Latvijai tālāk, piemēram, Zemessardzē?

– Jaunsardzē biju trīs gadus, un ne brīdi nenožēloju, jo ieguvu ļoti daudz vajadzīgu lietu sevis pilnveidošanai, jaunas iemaņas, daudz draugu. Tagad esmu pārliecināts, ka varēšu izdzīvot pat mežā zem egles. Divus gadus biju Talsu 402. vienības komandieris, bet sacensībās – arī komandas kapteinis. Tāpat esmu bijis Jaunsardzes mazāko grupu instruktors. Tagad jau pusotru gadu esmu Zemessardzes sastāvā. Pirms stājos Ventspils Augstskolā, vēlējos iestāties Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā. Iespējams, mana nākamā augstākā izglītība būs militāra.

Vai tu piekrīti apgalvojumam, ka «tauta, nevēloties barot savu armiju, baro svešas zemes armiju»?

– Piekritīšu tikai daļēji. Tagad situācija ir tāda, ka, lai arī barojam savu armiju, iespējams, nepietiekami, jāsaka, ka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri ir tiešām pasaulē atzīti un labi sagatavoti, viņu ir par maz, lai spētu stāties pretī citai armijai. Tagad nav viduslaiki un Krusta karu laiks; tas nozīmē, ka valstu robežas ir relatīvi drošas. Pasaulē ir tikai divi spēki, kas cīnās, – ASV un Krievija, un, ja kaut kur rodas konflikts, tad pārsvarā šīs valsis ir vienīgās spēlētājas. Jautājums vien tāds, kurā pusē mēs nostājamies, un kam mēs pretojamies.

Ko tev nozīmē patriotisms un Latvijas neatkarības diena?

– Roku uz sirds liekot, varu teikt, ka esmu šīs valsts patriots, un, ja būs tāda nepieciešamība, tad nežēlošu ne spēku, ne prātu, ne arī dzīvību savas zemes aizstāvēšanai. Kā Jaunsardzes, tā arī Zemessardzes zvērestā esmu teicis vārdus, ko uztveru tiešām nopietni, proti, «nežēlot spēku un prātu labākas Latvijas veidošanai...».

Foto: no Ilvara Krišmaņa personīgā arhīva

Ilvars (pirmais pa kreisi) iespēju kalpot Latvijas labā uzskata par goda lietu.