Kļūstam tuvāki ārzemniekiem

Šie grozījumi varētu būt aktuālie arī ventspilniekiem, jo kā jau agrāk rakstīja Ventas Balss, pēdējā laikā par īpašumu iegādi Ventspilī lielu interesi izrāda Krievijas iedzīvotāji. Šogad tikai ar vienas mākleru firmas SIA Ventspils saules nami starpniecību veikti 7 šādi mājokļu pirkšanas darījumi.

Viens no Imigrācijas likuma grozījumiem paredz, ka lūgt uzturēšanas atļauju turpmāk varēs tie ārzemnieki, kas Latvijā pēc 1. jūlija iegādāsies nekustamo īpašumu par konkrētu summu (republikas pakļautības pilsētās – no Ls 100 000, ārpus tādas pilsētas – ne mazāk kā Ls 50 000).

Šis un vēl divi grozījumi  pieņemti, lai Latvija gūtu ekonomisko labumu. Lūgt uzturēšanas atļauju varēs arī tie ārzemnieki, kas investēs banku iestāžu kapitālā ne mazāk kā Ls 200 000 bez tiesībām izņemt šo naudu piecus gadus, vai ieguldīs uzņēmuma pamatkapitālā nemazāk kā Ls 25 000 un gada laikā samaksās ne mazāk kā Ls 20 000 nodokļu veidā.

Ceturtais grozījums saistīts ar vispārpieņemtu pasaules praksi: no 1. jūlija uz Latviju uz pastāvīgu dzīvošanu var pārcelties pensionāri, kas dzīvo valstīs, ar kurām Latvijai ir bezvīzu režīms. Viņiem ir tikai jāapliecina, ka savā valstī viņi saņem pensiju un var paši sevi uzturēt.

Uzreiz jāsaka, ka pēc 1. jūlija, kad stājās spēkā šie grozījumi, nebija vērojams pārmērīgs pieprasījums pēc dzīvesvietas Latvijā. Pagaidām ne Ventspils nodaļa, ne Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) galvenais birojs nevienu pieteikumu no ārzemniekiem ar lūgumu saņemt uzturēšanās atļauju nav saņēmušas.

PMLP priekšnieka palīga preses un sabiedriskajos jautājumos Andreju Rjabcevu tas nepārsteidz – šo dažu dienu laikā nav pirkti nekustamie īpašumi vai veiktas investīcijas. Uz tiem ārzemniekiem, kas iegādājušies īpašumu Latvijā līdz 1. jūlijam, grozījumi neattiecas.

SIA Ventspils saules nami valdes priekšsēdētāja Nataļja Marčaka uzsver, ka Krievijas iedzīvotāji iegādājas nekustamo īpašumus Ventspilī nevis tāpēc, lai iegūtu uzturēšanās atļauju, bet lai varētu šeit vasarā atpūsties. Uzturēšanās atļauja uzliek ārzemniekiem arī zināmas saistības.

PMLP Ventspils nodaļas vadītāja Jolanta Koponāne skaidro, ka uzturēšanās atļaujas īpašniekam Latvijā jānodzīvo nemazāk kā pusgads ikgadu. Šajā termiņā var summēt vairākus braucienus uz Latviju gada laikā. Pilnīgi skaidrs, ka Krievijas iedzīvotājiem, kas uz šejieni brauc atpūsties vasarā, nav vajadzības pēc uzturēšanās atļaujas.

Imigrācijas likuma grozījumi varētu ieinteresēt uzņēmējus, kas šeit attīsta savu biznesu. Taču arī šajā sakarā valda atšķirīgi viedokļi. Daži uzskata, ka Latvijā nosacījumi biznesa attīstībai, kā arī uzturēšanas atļaujas saņemšanai ir sarežģītāki nekā citās valstīs. Pirms dažiem gadiem Sanktpēterburgas iedzīvotājs nopirka Ventspilī māju, taču kopējais bizness viņam ir Lietuvā un turpat viņš arī saņēma uzturēšanās atļauju.

Andrejs Rjabcevs iebilst: imigrācijas likumdošana Latvijā kopumā tieši otrādi ir lojālāka nekā citās valstīs. Pie mums likums paredz vairāk nekā 30 situācijas, kad ārzemnieks var prasīt uzturēšanās atļauju – visās citās valstīs šo nosacījumu ir daudz mazāk.

Turklāt Latvijā pieteikums par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu tiek izskatīts 30 dienu laikā, bet citās valstīs – 6, nereti pat 9 mēnešus. Tajā pašā laikā «ir vajadzīgi mehānismi, kas ļauj kontrolēt un novērst uzturēšanas atļaujas saņemšanu nelikumīgiem mērķiem – nelegālai nodarbinātībai, fiktīvām laulībām, fiktīvu uzņēmumu izveidei un citiem,» uzskata Rjabcevs.