AS „Baltic Coal Terminal” ir viens no tiem Ventspils ostas termināliem, kam kravu apgrozījums, salīdzinot ar pērnā gada sākumu, turpina stabili palielināties. Termināla caurlaides spēja ir vēl gandrīz trīs reizes lielāka nekā šobrīd izmantotā.

AS „Baltic Coal Terminal” apgrozījums šogad, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem trim mēnešiem, pieaudzis par 280 tūkstošiem tonnu jeb 53,74%. Uzņēmums nodarbojas ar akmeņogļu pārkraušanu.

Termināls darbu uzsāka 2009.gadā, pirmajā darbības gadā sasniedzot 2,506 miljonus tonnu lielu apgrozījumu. 2010.gadā kopējais apgrozījums terminālī samazinājās līdz 2,089 miljoniem tonnu. Kopējā termināla jauda ir 6 miljoni tonnu gadā. AS „Baltic Coal Terminal” darbu vada valdes priekšsēdētājs Iļja Sokolovs, valdes locekļi Ilze Bērziņa un Aleksandrs Zaharenko, padomes priekšsēdētājs Aleksandr Starikovs, padomes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Stepanovs, padomes locekļi Tatjana Dementjeva, Valērijs Pašuta, Aleksandr Smirnov.

Šī gada martā kopējais kravu apgrozījums Ventspils ostā bija 3,074 miljoni tonnu, kas ir par 866 tūkstošiem tonnu vairāk nekā februārī un par 522 tūkstošiem tonnu jeb 20,45% vairāk nekā pirms gada. Pēdējo reizi vairāk kā 3 miljoni tonnu mēnesī pārkrauts 2007.gada .martā (3,123) un pirms tam tikai 2002 .gada aprīlī (3,203). Kopējais kravu apgrozījums pirmajā ceturksnī Ventspils ostā bija 7,160 miljoni tonnu, un tas ir līdzīgs kā šajā laika posmā pirms gada, samazinoties vien par 0,67%.

Ventspils brīvostas pārvalde ir radījusi ļoti labus apstākļus privāto ostas termināļu darbības attīstībai, piedāvājot gan kvalitatīvu infrastruktūru (Ventspils osta var uzņemt jebkuru kuģi, kas vien var ienākt Baltijas jūrā), gan vienas no zemākajām ostu maksām Baltijā, tādējādi piedāvājot izdevīgākus apstākļus termināļa darbībai nekā vairumā Baltijas jūras austrumkrasta ostu, kā arī šoziem īpaši nozīmīgo apstākli, ka Ventspils osta ir neaizsalstoša.  

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: