Ventspils ir viena no Latvijas pašvaldībām, kas, negaidot uz valsts finanšu skaidrību, apstiprinājusi savu budžetu. Tas ir pietiekami ambiciozs, jo šobrīd nav signālu, ka pilsētas ekonomika būtiski bremzētos. Ieņēmumi plānoti 61 miljona apmērā, bet izdevumi – teju 83 miljonu apmērā.

Šādu ieņēmumu un izdevumu starpību Ventspils var atļauties, jo tai ir vairāk nekā divdesmit miljonu atlikums, kā arī plašas aizņēmuma iespējas. Pašvaldības saistību apjoms attiecībā pret pamatbudžeta ieņēmumiem ir viszemākais Latvijā. Kā skaidro Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš, pat ņemot vērā inflāciju, 2023. gada budžets ir vēsturiski lielākais. Uz vienu pilsētas iedzīvotāju plānots izlietot 2277 eiro. Kopumā lielākā izdevumu pozīcija, kā parasti, ir izglītības jomā. Šim mērķim tiks tērēti 30% no pašvaldības budžeta. Otra lielākā izdevumu pozīcija jeb 21% tiks izlietota pašvaldību teritoriju un mājokļu uzturēšanai, bet 18% no budžeta atvēlēti sportam, atpūtai un kultūrai. Sociālajai jomai pašvaldība no šī gada budžeta atvēlējusi 11%.

Šā gada ieņēmumi gan pašlaik plānoti gana piesardzīgi, balstoties uz Finanšu ministrijas sagatavotajām nodokļu prognozēm pašvaldībām. Savukārt budžeta izdevumos ietvertais valsts finansējums saplānots, vadoties no iepriekš pieņemtajiem lēmumiem par valsts budžeta dotācijām izglītības, sociālajā un citās jomās.

Budžets plānots tā, lai sasniegtu stratēģisko mērķi – iedzīvotāju skaita saglabāšanu pilsētā, izvirzot trīs galvenās prioritātes. Pirmā no tām – prasmju attīstība, lai pilsētas iedzīvotāji spētu sasniegt savus mērķus un iegūt labklājību. Kā otra prioritāte izvirzīta līdzdalība, lai iedzīvotāji, darbojoties kopā cits ar citu un pašvaldību, justu piederību pilsētai. Savukārt trešā prioritāte ir vide, lai ventspilnieki pilsētā justos gan fiziski, gan emocionāli droši.

Atbalsta pārliecinoši

Ventspils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš uzsver: «Ja mēs tiešām šādu budžetu realizēsim praksē, tas būs lielākais budžets, kāds jebkad ir bijis mūsu pilsētā. Pat ņemot vērā inflāciju, tas būtiski pārsniedz to, kas ir bijis agrāk.»

Par 2023. gada budžetu pēdējā pagājušā gada domes sēdē nobalsoja gandrīz visi klātesošie deputāti, ieskaitot opozīcijas pārstāvjus. Pret sagatavoto budžetu nebalsoja neviens, vien partijas Konservatīvie deputāts Bruno Jurševics atturējās.

Latvijas attīstībai deputāts Edgars Čeporjus pirms balsojuma gan norādīja uz, viņaprāt, pārāk grandioziem pilsētas plāniem salīdzinājumā ar pesimistiskajām prognozēm par ekonomisko situāciju valstī kopumā. Taču domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš skaidroja, ka Ventspils pilsēta savu budžetu pietiekami ambiciozi ir plānojusi vienmēr un arī šobrīd budžeta ieņēmumu daļa atpaliek no izdevumu daļas. «Mēs esam nosprauduši maksimāli iespējamos mērķus, bet dzīvē parasti tā nesanāk, vienmēr ir kādas aizkavēšanās un izmaiņas, tādēļ, ja būs tāda nepieciešamība un skaidri signāli, ka budžeta ieņēmumi, kādi plānoti, nav reāli, būs signāli, ka mūsu pilsētas ekonomika ir sabremzējusies, mēs vienmēr varam atgriezties pie šī jautājuma un pārskatīt budžetu,» skaidroja Vītoliņš. Tāpat domes vadītājs norādīja uz iespējamību, ka valsts budžets tiks apstiprināts tikai martā un var ienest korekcijas arī pilsētas budžetā. «Mēs iespēju robežās sekosim šim jautājumam, izteiksim arī savu viedokli, kaut vai tajā globālajā tēmā, ko premjers ir pasludinājis – kā ekonomikas transformācija. Mēs to Ventspilī darām jau vairāk nekā 25 gadus. Ņemot vērā to, ka tiešām ostas darbība var tikt apdraudēta un kravas no Krievijas var būtiski samazināties, mēs jau ilgstoši esam attīstījuši rūpniecību, un pašlaik signālu, ka mūsu pilsētas ekonomika apstrādes rūpniecības jomā varētu samazināties, nav. Tieši otrādi. Reālie skaitļi rāda, ka ir tieši pretēja tendence.»

Ambiciozi, bet piesardzīgi

Diskusijās par budžetu neizpalika arī jautājums par situāciju ostā, ko uzsāka opozīcijas deputāts no Jaunās Vienotības Ģirts Valdis Kristovskis. Viņš norādīja uz to, ka budžeta paskaidrojuma rakstā apgrozījuma kritums ostā, viņaprāt, neobjektīvi sasaistīts ar pārmaiņām ostas pārvaldībā, no kuras izslēgta pašvaldība. Vītoliņš savukārt uzsvēra, ka pēdējos gadus ostā piedzīvots tāds kravu samazinājums, kāds nebija piedzīvots 50 gadu laikā. «Klaipēdas ostā un Liepājas ostā, kur nekādas izmaiņas pārvaldībā netika veiktas, kravu apgrozības samazinājuma nebija. Skaidrs, ka šobrīd, iestājoties nu jau citiem ārējiem apstākļiem, apgrozījuma samazinājums ostā ir objektīvs. Bet divi gadi – 2020. un 2021. gads – varēja būt labāki,» uzsvēra domes priekšsēdētājs, izsakot cerību, ka esošā valdība plānoto ostas reformu pārskatīs, lai arī turpmāk nebūtu situācijas, kad ostas pārvalde un pašvaldība sūta viena otrai vēstules, nevis sēž kopā pie viena galda, lai, savstarpēji vienojoties, meklētu risinājumus un pieņemtu lēmumus. Vienlaikus Vītoliņš domes preses konferencē, kurā informēja par 2023. gada budžetu, atklāja, ka ir ticies ar Ventspils lielāko apstrādes rūpniecības uzņēmumu, tai skaitā HansaMatrix, pārstāvjiem. Tikšanās rezultātā gūta pārliecība, ka esošajiem pilsētas lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem tā dēvētais pasūtījumu portfelis tuvākajam laika posmam ir stabils un vismaz pagaidām nav pamata bažām, ka rūpniecības izlaides apjoms pilsētā varētu samazināties. «Protams, ka jaunas darba vietas ventspilniekiem ir pats svarīgākais. Mēs ne mirkli neesam pārtraukuši darbu pie tā, lai šāds piedāvājums būtu. Tuvākajā laikā beigsies konkurss par vēl vienas jaunas ražošanas ēkas izbūvi Ganību ielā, lidostas rajonā, kam plānots piesaistīt ES finansējumu,» atklāj Vītoliņš. ES finansējuma saņemšanas noteikumi ietver prasību izveidot vismaz 45 jaunas darba vietas. Būvniecība noslēgsies gada nogalē, bet jaunās darba vietas varētu veidoties 2024. gada sākumā. Pašvaldība strādā arī pie tā, lai pretendētu uz ES Atveseļošanās fonda finansējumu nacionālas nozīmes industriāla parka izbūvei. Pašlaik tiek izstrādāts tehniskais projekts, un tā atrašanās vieta plānota pie rotācijas apļa, iebraucot pilsētā. «Taču visā Kurzemē tiks atbalstīts tikai viens projekts, un ir skaidrs, ka tie 80 miljoni, kas ir atvēlēti, ir nepietiekama summa uz visiem Latvijas reģioniem, lai runātu par ekonomikas transformāciju, par ko tagad runā jaunā valdība. Mēs ar savu projektu būsim konkurētspējīgi, bet, kā lems šī izvērtēšanas komisija, to mēs redzēsim.»

Domes priekšsēdētājs norāda, ka manevra iespēju budžetā pašvaldībai aizvien paliek, jo uz Latvijas pilsētu fona Ventspils izceļas ar mazāko parādsaistību apjomu (3,17%) attiecībā pret pamatbudžeta ieņēmumiem, kā arī tai ir ievērojams uzkrājums.

Lielāko budžeta ieņēmumu daļu jeb 27,3 miljonus eiro šī gada budžetā veidos iedzīvotāju ieņēmuma nodoklis. Dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda prognozēta 3,5 miljonu eiro apjomā, kas ir 5% no budžeta ieņēmumiem.

Piesaistīs izcilības

Ja neskaita valsts mērķdotācijas pedagogu atalgojumam, galvenā prioritāte izglītības jomā būs remontdarbi izglītības iestādēs, tai skaitā pirmsskolas izglītības iestādēs. Investīcijās skolās un bērnudārzos prognozēts izlietot 1,2 miljonus eiro. Tiks remontēta telpa nr. 2 PII Margrietiņa, telpa nr. 1 PII Saulīte. Elektriskais apgaismojums un ugunsgrēka signalizācijas sistēma tiks izbūvēta PII Eglīte. Tāpat tiek plānots risināt neveiksmīgo situāciju 2. vidusskolas sporta zālē, kur piebūves dēļ, kas tika izveidota kā ziemas treniņu bāze, būtiski izmainījusies akustika. Tiks turpināta programma apdāvinātiem bērniem, paredzētas izglītojošas aktivitātes zinātnes centrā VIZIUM, turpināsies datorprasmju apguves programma. Savukārt jaunums, kas iecerēts, ir cilvēkresursu attīstības programma izglītības jomā. Tās mērķis ir piesaistīt darbam Ventspils pilsētas izglītības iestādēs izcilus pedagogus. «Pirms gada mēs iedibinājām stipendijas universitāšu studentiem no 3. kursa, taču ar to, izrādās, ir par maz. Par maz ir arī tas, ka piešķiram dzīvokļus, to dara daudzas pašvaldības. Tādēļ papildinām šo programmu, lai meklētu pedagogus ar izciliem sasniegumiem, kurus viņi varētu apliecināt ar savu līdzšinējo darbu un mudināt šos pedagogus pārcelties uz mūsu pilsētu. Ir paredzēts finansējums pārcelšanās izdevumiem, tiks piešķirti dzīvokļi un piemaksas pie darba algas. Ceru, ka šī programma izdosies un mēs atradīsim šādus pedagogus, jo ir skaidrs, ka mūsu pedagogu sastāvs, diemžēl, ar katru gadu noveco,» programmas jauninājumus skaidro Vītoliņš, piebilstot, ka tās realizācija būs atkarīga no tā, kā Izglītības pārvaldei izdosies šādus speciālistus atrast.

Pašvaldība turpinās atbalstīt arī Ventspils Augstskolu. Domes priekšsēdētājs izsaka cerību, ka arī izmaiņas augstskolas vadībā veicinās tās attīstību, kā arī tiks izmantots Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra zinātniskais potenciāls. No 150 līdz 250 eiro pašvaldība palielinās stipendiju Ventspils Augstskolas IKT un elektronikas studentiem.

Palielina pabalstus

Ventspils valstpilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigo Gūtmanis skaidro, ka šī gada budžets paredz saglabāt jau esošos 39 sociālo pabalstu un 12 sociālo pakalpojumu veidus. Turklāt, ņemot vērā, ka vairākus gadus šo pabalstu apjoms nav ticis mainīts, šī gada budžetā jau pieprasītākajos no tiem noteikts palielinājums. Ņemot vērā dzīves dārdzību, pilsētas Sociālajam dienestam dots uzdevums nākt ar priekšlikumiem arī par nepieciešamību pārskatīt citu pabalstu apjomus. Šobrīd jau pieņemts lēmums palielināt pabalstu par medikamentiem, ģimenes ārstu apmeklējumu, ārstēšanos slimnīcā un vēl citiem, kas saistīti ar ārstniecību.

Tiek saglabāti tādi sociālie pakalpojumi kā drošības poga, nakts patversme. Savukārt, runājot par ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumiem pilngadīgām un nepilngadīgām personām, kas ir pansionāts un bērnunams, šogad plānoti jauninājumi. Skroderu ielā top jauns centrs, kur nepilngadīgajiem būs iespēja dzīvot ģimenes apstākļiem pietuvinātā vidē. Līdzīga iecere ir arī attiecībā uz pilngadīgām aprūpējamām personām, taču Labklājības ministrija ir izstrādājusi tipveida projektu, kura realizācija diemžēl ir pārāk finanšu ietilpīga un nesamērojama ar tām pakalpojuma cenām, kuras var atļauties pašvaldības un aprūpējamie. Pašvaldības vadība uzskata, ka mītnes senioriem varētu izveidot lētākas un labākas, tādēļ ir apņēmības pilna veikt sarunas ar Labklājības ministriju, lai panāktu, ka ministrijas atbalsta nosacījumi šim projektam tiek pārskatīti. Uz to norāda arī citas pašvaldības.

Sociālai palīdzībai un sociālajiem pakalpojumiem 2023. gadā plānoti 4 miljoni eiro. To skaitā atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Mainoties valsts likumdošanai, notiks arī darbs pie maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņu izmaiņām, lai uz sociālo palīdzību varētu pretendēt plašāks mājsaimniecību loks.

Likvidēs pudeles kaklu slimnīcā

Veselības aprūpes jomā cilvēkresursu programmai, ko pašvaldība realizē jau no 2009. gada, plānots novirzīt pašvaldības finansējumu 78 tūkstošu eiro apmērā. Kā skaidro domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Blumbergs, kopējais finansējums programmai salīdzinoši ar sākotnējo atbalsta periodu samazinās. Tas saistīts ar to, ka pirmajos gados pašvaldība finansēja arī aparatūras iegādi Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, bet, kopš šiem mērķiem pieejams arī Eiropas fondu finansējums, galvenais uzdevums palicis palīdzēt nodrošināt vajadzīgo speciālistu piesaisti darbam slimnīcā. «Turklāt, ja būs nepieciešams, varēsim šo summu palielināt,» skaidro Blumbergs. Viņš atgādina, ka turpinās darbs pie projektu realizācijas slimnīcā, kuriem finansējums piesaistīts, pašvaldībai strādājot kopā ar Saeimas deputātiem, kuri ievēlēti no Ventspils. Viens no galvenajiem – remontdarbi Uzņemšanas nodaļā, ko iecerēts pabeigt vasarā. «Galvenais uzdevums, lai tā patiešām pārvērstos par Neatliekamās palīdzības centru, jo slimnīcas galvenais uzdevums ir sniegt neatliekamo palīdzību 24/7 režīmā. Ja mēs atceramies, tad esošā uzņemšanas nodaļa bija pudeles šaurais kakls, kur satikās vairākas plūsmas, un šī projekta uzdevums ir šīs plūsmas nodalīt. Iegūsim plašākas, ērtākas telpas, tiek veikti arī Diagnostikas nodaļas uzlabojumi.»

Saglabās esošo sportā un kultūrā

Gūtmanis skaidro, ka budžets paredz saglabāt visus lielākos pasākumus kultūras jomā, kā arī paredz finansējumu, lai pašvaldības kolektīvi varētu piedalīties svarīgajā šī gada notikumā – Dziesmu un deju svētkos. Tāpat paredzēts finansējums, lai jaunizveidotajā Gāliņciema daudzfunkcionālajā centrā piedāvātu daudzveidīgus un saistošus pakalpojumus. Tāpat nodrošināts finansējums, lai ar plašu un saistošu programmu varētu strādāt pilsētas kultūras iestādes, tai skaitā koncertzāle Latvija un Kurzemes filharmonija.

Arī sporta jomā pašvaldība atvēlējusi ievērojamu finansējumu. Pašvaldības dotācija 1,22 miljonu eiro apmērā piešķirta 19 sporta klubiem. «Ventspilnieki mīl sportu, viņiem patīk ne tikai apmeklēt sporta pasākumus, bet arī pašiem būt līdzjutējiem un ar to nodarboties, tāpēc es teikšu tā, ka arī finansējums sportam ir ļoti nopietns,» savu atbildības jomu komentē Blumbergs. Ievērojama summa, 2,26 miljoni eiro, budžetā aiziet arī tā dēvēto nacionālo sporta bāžu Ventspilī uzturēšanai. Tās savulaik izveidotas kopā ar valsti. «Vēlos atgādināt, ka iepriekšējā valdība 2019. gadā vienpusēji lauza līgumu par 1,55 miljoniem eiro to uzturēšanai. Ceram, ka šī valdība vairāk pagriezīsies ar seju pret sportu,» norāda Blumbergs.

Turpinās attīstību

Pilsētas teritoriju un mājokļu attīstībai 2023. gadā plānoti 3,3 miljoni, uzturēšanai – 4,4 miljoni eiro. Plānoti gan ielu remonti, gan darbi iekšpagalmos, elektroapgaismojuma nomaiņa uz energoefektīvāku, lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu. Kopumā pilsētā 2023. gadā iecerēts nomainīt ap 1500 gaismekļu. Daļēji tiks atjaunota Džungļu taka, turpināsies labiekārtošanas darbi Tilta dārzā, plānotas velo trases jauniešiem, šogad Reņķa dārzā, nākamgad Pārventā. Turpināsies attīstība piedzīvojumu parkā Lemberga hūte, tai skaitā rodeļu trases izbūve. Izbūvēs veloceliņu Staldzenes ielā, Mežaparka ielā un Kāpu promenādē. Tāpat tiks realizēti līdzfinansējuma projekti jaunu dzīvojamo māju izbūvei.

Gan par sociālajiem pabalstiem, gan teritorijas labiekārtošanas un investīciju projektiem, kas plānoti 2023. gadā, gan līdzdalības budžetu sīkāk lasītājus turpināsim informēt nākamajos laikraksta Ventas Balss izdevumos.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Lasi vēl

Komentāri (3)

  • 0
    Pilsēta 06.01.2023, 10:22:04

    Malači VB.
    Īstais veids kā apgūt mēdiju atbalsta fonda līdzekļus.
    I naudu ieguva i priekšniecībai nolaizīja.

  • -3
    Viktors Torpēda 06.01.2023, 14:40:19

    Ja šī nav svarīga ziņa, tad kas tad ir? Budžeta pieņemšana ir svarīga gan valsts, gan pašvaldības līmenī. No tā atkarīgs nākamais gads, kas būs paredzēts, kādi būs pabalsti, kādi projekti, kas uzlabosies.

  • -4
    Renars Z 06.01.2023, 10:48:18

    Ambicioza Ventspils, love it.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: