Lembergs: Banku politikas dēļ Ventspils zaudējusi divus lielus investorus

Viņš arī norādīja, ka Latvija piedzīvo banku sistēmas krīzi, "kas notiek, pateicoties ASV ekonomiskajām sankcijām pret Latviju".

"Sankcijas banku sektorā faktiski orientētas uz to, lai Latvijas bankas atteiktos apkalpot nerezidentus no Austrumiem, un tā rezultātā mēs jau esam pazaudējuši divus lielus rūpnieciskos investorus, kas mums būtu devuši papildu apmēram 200 jaunu darba vietu," uzsvēra Lembergs.

Pēc Ventspils mēra teiktā, tie esot bijuši "reāli investori", kuru projektu realizācija Ventspilī bijusi faktiski saskaņota, taču banku politikas dēļ viņi esot spiesti atteikties no ienākšanas Ventspilī.

"Lielākie bija kazahi. Viņi plānoja veikt investīcijas, lai te pārstrādātu ar naftas produktiem saistītas izejvielas. Pēc tam, kad Latvijas valdība pēc amerikāņu pieprasījuma faktiski aizvēra "ABLV Bank", viņi pateica, ka te ir stipri trakāk nekā pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina un ka viņi tādā valstī netaisās riskēt, jo situācija ir pilnīgi neprognozējama," teica Ventspils mērs.

Savukārt cits investīciju projekts vēl esot zem "lielas jautājuma zīmes", atklāja Lembergs. Proti, kāds investors no Ukrainas izteicis vēlmi Ventspilī ražot suņu barību. Lai gan gala lēmums vēl neesot pieņemts, Lembergs pieļāva varbūtību, ka attiecīgajam investoram neatļaus atvērt kontu Latvijā, tajā pašā laikā pastāvot alternatīvai projektu realizēt citā valstī, "kur ekonomiskās sankcijas no ASV nav tik izteiktas vai arī to vispār nav". Šajā ziņā situācija labvēlīgāka ir, piemēram, Somijā, Lietuvā vai Polijā, piebilda Lembergs.

Banku politikas dēļ Ventspilij gājušas secen kazahu investīcijas aptuveni 10 miljonu eiro apmērā. Teju līdzīgu summu esot gatavs ieguldīt arī Ukrainas investors, minēja Lembergs.

Ventspils mērs ļoti kritiski vērtēja uzdevumu bankām samazināt riskanto klientu apmēru līdz 5%, šādu pieeju dēvējot par bezatbildīgu. "Ja jūs sakāt, ka vajag uzmanīgāk, detalizētāk un atbildīgāk vērtēt nerezidentu aktīvus vai kapitālu, tad tā ir cita lieta," sacīja Lembergs, norādot, ka riskanto klientu īpatsvara samazinājums var atspoguļoties statistikā kā atbildīgas izvērtēšanas rezultāts, taču 5% barjeras noteikšana, viņaprāt, nav pareiza pieeja.

Iepriekš Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš aģentūrai LETA pauda, ka Latvijas bankās pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs turpmāk būs ap 5%. "Jā, apmēram šāds tagad ir pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs bankās - ap 5%. Tā šodien ir mūsu valsts prasība, ņemot vērā pārmaiņas globālajā finanšu sistēmā un arī nacionālās drošības aspektus," viņš sacīja.