Ventilācija – problēma nr.1 siltinātās mājās

Ņemot vērā siltināto ēku skaitu un citus veiktos energoefektivitātes pasākumus, Ventspils pārliecinoši ieņēmusi līderpozīcijas Latvijā. Siltināšana notiek divās jomās – siltina daudzdzīvokļu mājas, toskait arī privātas, un pašvaldības iestādes. Nosiltinātas praktiski visas skolas, bērnudārzu ēkas.

Lai apzinātu situāciju siltinātajās vai nesen uzbūvētajās pašvaldības ēkās, pilsētas dome veic mikroklimata monitoringu, piesaistot kompetentus SIA Ekodoma un SIA VEK ekspertus. Siltinātajās ēkās aptuveni uz pusi samazinājušies siltumenerģijas patēriņš.

Savukārt teātra nams Jūras vārti SIA Ekodoma auditorpraksē kļuvusi par pirmo ēku Latvijā, kas pēc siltināšanas sasniegusi siltuma patēriņa normatīvos rādījumus.

Tomēr siltināšanai ir arī otra medaļas puse – strauji pasliktinās gaisa apmaiņa. Daudzdzīvokļu māju un biroju darbinieki šo problēmu risina visvieglākā un visvienkāršākā veidā – atverot logus. Tādējādi siltuma zudumi atkal pieaug, bet māju siltināšanas efekts samazinās.

Galvenie iemesli, kāpēc netiek panākts pietiekams ēku siltināšanas efekts, pēc viena no vadošā auditora Valda Zaķa domām, ir nepareiza to ekspluatācija un celtniecības brāķis. Piemēram, kā viena no enerģētiski neefektīvākajiem atzīta Piejūras kempinga administrācijas ēka, kas būvēta salīdzinoši nesen.

Atbildība par to jāuzņemas būvniekiem, kas pieļāvuši brāķi, uzskata eksperti. Savukārt siltinātu ēku nepareiza ekspluatācija izraisa mikroklimata traucējumus. Par problēmu numur viens siltinātajās ēkās Pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Didzis Ošenieks sauc ventilāciju.

Piemēram, Galvenās un Pārventas bibliotēkas ēkās piespiedu ventilācija tiek izmantota nepamatoti daudz. Savukārt Kultūras centrā, tieši otrādi, tā pietrūkst. Kultūras centra lielajā zālē atklāts paaugstināts ogļskābās gāzes saturs. Daudzās iestādēs gaiss telpās pēc siltināšanas kļuvis pārāk sauss, kā rezultātā daudzi slimo ar augšējo elpošanas ceļu slimībām. Lai nebūtu bieži jāslimo, eksperti iesaka uzraudzīt gaisa mitrumu un ogļskābās gāzes saturu. Par optimālu mikroklimatu pilsētas iestādes ēkās ir jārūpējas vadītājiem.

Pilsētas dome organizē apmācības vadītājiem saistībā ar energopārvaldi. Energoefektivitātes prioritāte tiek piešķirta, projektējot jaunas vai rekonstruējot vecas ēkas. Tagad tiek gatavota pilsētas domes ēkas renovācija ar siltināšanu. Ošenieks saka, ka pēc nosiltināšanas pilsētas dome būs pirmā pasīvā ēka pilsētā, kurā siltuma patēriņš nepārsniegs 25 kWh/m². Salīdzinājumam: nesiltinātās ēkās siltuma patēriņš ir 175 kWh/m², bet siltinātās – 70–80 kWh/m².