Laba vasara ir droši pavadīta vasara

Neapdomīga un pārgalvīga rīcība, kā arī nezināšana nereti noved pie traģiskiem negadījumiem. 2014.gada vasaras brīvlaika laikā vairāki desmiti bērnu nokļuva dažādos negadījumos, cieta un arī gāja bojā. Aizvadītajā gadā ugunsgrēkos gāja bojā divi bērni, cieta 18, bet izglābti tika 15 bērni, savukārt atpūta pie ūdens traģiski beigusies deviņiem bērniem, kuri noslīkuši. Ugunsdzēsēji glābēji steidzās palīgā 42 bērniem, kuri bija iekļuvuši dažādos sadzīves negadījumos, piemēram, palīdzība sniegta tad, kad bērns iespiedis kāju ritenī. Pastaiga mežā nelāgi beidzās pieciem bērniem, kuri apmaldījās un pašu spēkiem nevarēja izkļūt ārā no meža. No meža viņus izveda ugunsdzēsēji glābēji.

Trīs mēnešus garajā vasaras brīvlaikā mēdz gadīties situācijas, kad bērni pavada laiku vienatnē, piemēram, pie dažādām ūdenstilpnēm vai mājās. VUGD atgādina, ka vecākiem ir savlaicīgi ar bērniem jāpārrunā tēmas, kas saistītas ar drošību vasarā un rīcību ārkārtas situācijās, lai šovasar atpūta brīvā dabā nepārvērstos traģēdijā, neciestu un neietu bojā bērni.

Domājot par drošību uz ūdens, VUGD aicina uzsākt peldēšanas sezonu tikai tad, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi vismaz +18C0. Peldēties ieteicams tikai oficiālajās peldvietās (par to liecina zīme “Peldēties atļauts”), vai, ja tuvumā nav šādu peldvietu, tad tādās peldvietās, kuru krasts ir lēzens, ar cietu pamatu, bez lielas straumes un atvariem. Pirms peldēšanās ir jāpārbauda ūdenstilpnes gultne, jo ziemas laikā tā var būt mainījusies un uz tās var atrasties dažādi priekšmeti. Ūdenī bērniem drīkst ļaut rotaļāties ar piepūšamiem peldlīdzekļiem (riņķi, matracīši, bumbas u.c.), plunčāties un peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā var ātri piesteigties palīgā. Visdrošāk būs, ja pieaugušais atradīsies ūdenī starp krastu un dziļumu. Nodarbojoties ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vizinoties ar laivu, kuteri vai kādu citu peldlīdzekli, visiem obligāti jāvelk glābšanas vestes.

VUGD atgādina, ka pie ūdenstilpnēm uz mirkli nepieskatīts bērns var pakļūt zem ūdens un noslīkt. Piemēram, piemājas dīķi bieži kļūst par traģēdijas iemeslu, tāpēc bērnu nedrīkst atstāt pagalmā bez pieskatīšanas, ja tajā ir izveidots dīķis vai piepūšamais baseins. Tāpat arī piemājas baseinos nevajadzētu atstāt peldošas rotaļlietas, kas varētu piesaistīt mazuļa uzmanību. VUGD aicina vecākus apzināties, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet gan divkāršs darbs, jo bērni bez pārtraukuma ir jāuzmana visu laiku – pat uz minūti novēršot uzmanību no bērna, var notikt liela nelaime un viņš var iekrist ūdenī.

Pārgājieni, desiņu un šašliku cepšana arī ir neapšaubāma vasaras atpūtas sastāvdaļa, tomēr nereti šīs izklaides beidzas ar kādu nelaimi. Ja plānojat lietot grilu, atcerieties, ka grils ir jānovieto uz stabilas virsmas un drošā attālumā no ēkām tā, lai uzpūšot stiprākam vējam, tas nevarētu apgāzties un dzirksteles nevarētu izraisīt ugunsgrēku. Iekurinot grilu izmantojiet tikai speciāli šim mērķim paredzētus degšķīdumus, nevis benzīnu vai acetonu. Sākotnēji ar degšķīdumu ir jāaplej kurināmais, jāpagaida kamēr tas sasūksies un tikai tad uzmanīgi jāaizdedzina. Degšķīdumu nedrīkst pieliet jau degošam grilam. Grila un ugunskura iededzināšanu neuzticiet bērniem, jo to darīt arī jūsu klātbūtnē viņiem var būt bīstami!

VUGD aicina vecākus atcerēties, ka bērni mācās no tā, kā rīkojas vecāki. Ja vecāki būs neapdomīgi un pārkāps drošības noteikumus, tad tā rīkosies arī bērni, jo domās, ka tas ir pareizi.

Atstājot bērnus vienatnē iekštelpās, aicinām vecākus parūpēties, lai bērniem pašiem nav jāgatavo vai jāsilda ēdiens uz plīts, jo nepareizi darbojoties ar plīti vai aizmirstot ēdienu uz tās un aizskrienot ar draugiem spēlēties, var izcelties ugunsgrēks. Ne vienmēr bērnu izraisīto ugunsgrēku iemesls ir pārgalvība vai palaidnība, jo ugunsgrēki nereti izceļas tieši no bērnu nezināšanas vai neprasmes veikt saimnieciskos darbus. Pirms uzticēt bērniem patstāvīgi darboties ap plīti vai kādu citu sadzīves tehniku, VUGD ierosina vecākiem kopā ar bērniem gatavot ēdienu un tikai pēc tam ļaut bērnam rīkoties patstāvīgi virtuvē.

Pieaugušajiem ir jāpārrunā ar bērniem rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime. Piemēram, jāpārrunā tas, kuros gadījumos ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112 un kāda informācija jāsniedz piezvanot, kā arī jāpārrunā iespējamā rīcība situācijas, kad ir notikusi nelaime, bet nav pieejams telefons, lai izsauktu glābējus, ir jāmeklē tuvākais pieaugušais un jāizstāsta par notikušo. Ir svarīgi, lai bērniem tiktu izstāstīts un viņi apzinātos, ka par katru nelaimi ir nekavējoties jāziņo, jo tad vēl ir iespējams glābt gan cilvēkus, gan īpašumus. Bērnam ir jāizskaidro, ka viņam par nelaimes izraisīšanu nedraudēs sods, savādāk kritiskā brīdī bērns domās nevis par to, kā izglābties pašam, bet gan par to, kā izvairīties no gaidāmā soda par nelaimes izraisīšanu.

VUGD atgādina, ka gadījumos, ja notikusi nelaime un ir nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, ir nekavējoties jāzvana uz tālruni 112. Tomēr brīžos, kad notikusi kāda nelaime, ne tikai bērni, bet arī pieauguši nereti apjūk un nezina kā pareizi ir jārīkojas un kur ir jāzvana, lai saņemtu palīdzību. VUGD aicina mājās redzamā vietā, piemēram, pie ledusskapja, uzskatāmi uzrakstīt vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru 112, lai ikvienam ģimenes loceklis tālruņa numurs būtu ātri pamanāms. Kā arī aicinām nepaļaujaties uz to, ka notiekot kādai nelaimei, kāds noteikti jau ir izsaucis glābējus, bet piezvaniet arī pats, jo diemžēl VUGD pieredzē ir tādi gadījumi, kad izmisīgi tiek gaidīta glābēju palīdzība, bet tas ir veltīgi, jo neviens no aculieciniekiem nav piezvanījis uz 112!