Ostas iela ir viena no pilsētas vizītkartēm. Tās promenāde ir pilsētas goda vārti, pa kuriem tiek uzņemti viesi. Arī vietējiem tā ir svētku svinēšanas vieta – Ostas iela aicina Jūras svētkos, arī naksnīgi romantiskās pastaigās. Un, protams, ziedi – īpaši Pilsētas svētkos, kad tā tiek izklāta ar puķu paklājiem. Taču tā bijis ne vienmēr.

Ostas iela sākas pie Prāmju termināļa – vietā, kur satiekas Austrumu un Rietumu tirdzniecības ceļi. Skulptūra Jūrakmens, kas novietota ielas sākumā, publicista Ērika Hānberga vārdiem runājot, «simbolizē jaunu ekonomiskās varēšanas ēru, kad padziļinājums sasniedza 17,5 metrus (gadsimta sākumā bija tikai 8 metri)». Skulpturālā kompozīcija tika atklāta 1998. gada 1. oktobrī. Tās autors ir užavnieks Pauls Jaunzems, un tajā izmantots lielākais akmens, ko ostas padziļināšanas darbu laikā – deviņdesmito gadu vidū – izcēla no dzelmes. Akmens sver 56 tonnas. Savukārt akmens balsti veidoti no jūrā ienestiem klintsbluķiem. Tie pavērsti precīzi uz četrām debespusēm.

Ventspils brīvostas pārvalde darbojas saskaņā ar Eiropas Jūras ostu organizācijas Ostu sociālās integrācijas kodeksu, kurā kā būtiska 21. gadsimta ostu pārvaldībā izvirzīta arī pilsētvides sakārtošanas funkcija un aktīva dalība sabiedriskajos procesos. Līdz ar to Ventspils ostas administrācijas iniciatīvas sniedzas krietni vien tālāk par tradicionālajām ostu pārvaldes darbībām. Ostas devums pilsētai ir arī kvalitatīva un patīkama dzīves vide. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Ostas ielas promenāde. Ventas kreisais krasts ir gan pilsētas, gan ostas krasts, un tas ir atvērts cilvēkiem – no Ostas ielas sākuma līdz pat Dienvidu molam. Padomju laika slēgtā zona kļuvusi par sabiedrībai atvērtu un pievilcīgu vietu.

Kāpēc Krišjānis Valdemārs Ventspilī? Kad pēc Krišjāņa Valdemāra aicinājuma Latvijā sāka atvērt jūrskolas, viena no tām 1870. gadā tika izveidotā arī Ventspilī. Laikā no 1870. līdz 1897. gadam Ventspils Navigācijas skolā sagatavoti: 171 kapteinis, 228 tālbraucēji un 229 kabotāžas stūrmaņi.

Arī Ostas ielas noslēgumā novietots akmens, kas izcelts no Ventas dzelmes. Tas uzstādīts par piemiņu tiem jūrniekiem un zvejniekiem, kuru kaps ir jūras dzelme. Divus metrus augsto un aptuveni 20 tonnas smago akmeni nodēvēja par Cīruļu akmeni; tas izcelts 1938. gadā netālu no Lečiem. Ik vakaru ikdienas darba gaitas beigušie ostas strādnieki brīvprātīgi piedalījās pieminekļa pamatnes veidošanā. Arī izvēlētā vieta nav nejauša: tas uzstādīts Ventas pēdējā līkumā – pie ostas izejas jūrā.

Maija darba dienas rītā promenāde vēl ir klusa, taču pamazām tajā sākas dzīvība – sabrauc skolēnu autobusi, tirgus apmeklētāji, ik pa laikam, jautri čalodams, garām pabrauc velosipēdistu bariņš. Ierodas prāmis. Suvenīru, saldējuma un saldumu tirgotāji atver savu kiosku lodziņus un izkārto preci. Bet pie strūklakas Kuģu vērotājs, ko 2002. gadā pēc Ventspils brīvostas pasūtījuma izveidoja tēlnieks Igors Dobičins, var gūt veldzi karstākās vasaras dienās.

Kādreiz vietā, kur šobrīd rāmi kuģus vēro Krišjānis Valdemārs, vēl skalojās jūra, bet vēlākos gadu simtos daļa no Ostas ielas teritorijas bija aktīva tirdzniecības un preču kraušanas vieta. Viens no spīķeriem, kas saglabājies, aizvien ir šo notikumu liecinieks. 19. gadsimtā šādas noliktavas šeit atradās teritorijā no Tirgus laukuma līdz pat pilij.

Padomju laikā krastmala bija nepievilcīga slēgtā zona. Taču līdz ar Ventspils brīvostas izveidi Ventas krasta labiekārtošana bija viens no pirmajiem darbiem garajā sarakstā, ko veica Brīvostas pārvalde. Piesaistot arī Eiropas Savienības fondu finansējumu, tika nostiprināts Ventas krasts, izbūvētas piestātnes un pati Ostas iela. Tā pamazām šai vietā atgriezusies senā rosība.

Taču Ventas kreisā krasta attīstība un labiekārtošana vēl nav noslēgusies. Šobrīd notiek projektēšanas darbi, lai nākotnē veiktu būvdarbus un izveidotu promenādes turpinājumu no vecās zvejas ostas līdz kapteiņdienestam. Plānots savienot abas šis vietas. Tādējādi tiks izveidota nepārtraukta promenāde no prāmja termināla līdz pat piestātnei 40A, kas atrodas iepretim teātra namam “Jūras vārti.” Šai projektā iekļaujas ari iecere novietot kuģi “Rota” skvērā, kas izbūvēts pie Vecās zvejas ostas. Tas būs kārtējais vides objekts pilsētniekiem un viesiem. Šīs ieceres plānots īstenot jaunā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda laikā.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: