SM: Lietuvas vienošanās par Venecuēlas naftas tranzītu nenozīmē Latvijas izslēgšanu no spēles

Darījumus par iespējamo Baltkrievijas naftas rūpnīcām domāto Venecuēlas naftu apspriežot konkrēti uzņēmēji no Latvijas un Baltkrievijas, un naftas tranzīta iespēja esot atkarīga no šīm sarunām, kurās SM nevarot iejaukties.

Jau ziņots, ka noris sarunas starp iesaistītajām pusēm par izmēģinājuma Venecuēlas naftas kravu sūtīšanu pa dzelzceļu no Ventspils uz Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, taču, tā kā naftas transportēšana pa cauruļvadu ir lētāka nekā jebkurš cits piegādes veids, ir liela interese par tā izmantošanu.

Iespējas sākt naftas cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu un pa to piegādāt Venecuēlas naftu Baltkrievijai ir atkarīgas no panāktām vienošanām starp cauruļvadu īpašniekiem un kravas īpašniekiem un tīri tehniski esot nepieciešamas investīcijas, lai nodrošinātu naftas transportēšanu pretējā virzienā, skaidro SM.

"Ir tikai loģiski, ka kravas īpašnieki apņemas nodrošināt nepieciešamo kravu apjomu, savukārt cauruļvada īpašnieki veic nepieciešamās investīcijas, un tas ir aktuālais sarunu objekts," norāda ministrijā, uzsverot, tas ir privāts bizness un vienošanās jāpanāk savstarpēji izdevīgi.

SM apliecina, ka tā ir ieinteresēta, lai tādas vienošanās tiktu panāktas un reāli sākta cauruļvada darbība, kura tika pārtraukta 2003.gadā. Tas dotu papildu ieņēmumus gan cauruļvadu īpašniekiem, gan Ventspils ostai, gan valstij kopumā.

Latvijas tranzīta politikai tas būtu vēl viens apliecinājums, ka Latvija ir spējīga piedāvāt klientiem arvien jaunus pakalpojumus un piesaistīt jaunas kravu plūsmas, uzskata SM.

Jau ziņots, ka Baltkrievijas tranzīta virzienu izvēlē noteicoši būs Baltijas reģiona ostu piedāvātie nosacījumi. To žurnālistiem vizītē Rīgā sacīja Baltkrievijas premjerministrs Sergejs Sidorsks.

Viņš uzsvēra, ka Baltkrievijai nav svarīgi izvēlēties vienu valsti. Baltkrievijas naftas tranzīta apjoms pārsniedz 50 miljonus tonnu, un tirdzniecība norit ar daudzām pasaules valstīm, tāpēc svarīga ir gan Ventspils, gan Rīgas, gan Klaipēdas osta.

"To, ar kuru ostu mēs sadarbosimies, noteiks piedāvātie izdevīgākie un komfortablākie piedāvājumi. Ja būs izdevīgi, pieņemsim lēmumu," sacīja Baltkrievijas valdības vadītājs.

Viņš norādīja, ka pirms diviem gadiem Ventspils ostas konkurētspēja atpalikusi no Klaipēdas ostas, bet tagad situācija ir mainījusies un caur to tiek eksportēta gan nafta, gan kālija sāls no Baltkrievijas.

Iepriekš Baltkrievijas pusei neesot bijis izdevīgi pārkraut kālija sāli Ventspils ostā, tomēr patlaban Ventspils ostai jau esot priekšrocības, salīdzinot ar saviem konkurentiem. "Ja cenas turpinās samazināties un loģistika uzlaboties, varam novirzīt vēl vairāk kālija sāls," sacīja Sidorskis.

Baltkrievijas premjers arī atgādināja, ka valsts tranzītam ir svarīgi trīs virzieni - Āzija, caur Odesu, kā arī Krievijas ostas un Baltijas ostas.