Bezstrīdus laulības šķirs notāri

Juridiskā komisija devusi savu akceptu.

No viens otram apnikušu laulāto viedokļa - šķirties turpat, kur laulība reģistrēta, proti, Dzimtsarakstu nodaļā, ir ekonomiski izdevīgāk.

Maksa pie notāra plānota krietni augstāka, nekā zagsā, attiecīgi 25 lati un 65 lati. Tas gan abos gadījumos ir mazāk, nekā šobrīd jāmaksā tiesai. Tur valsts nodeva ir apaļš simts.

Latvijas Notāru padome savu priekšlikumu argumentē ar to, ka notāri ir tiesu varas atzars, bet pašvaldības tikai izpildvara. Turklāt, ja laulātajiem ir kopīpašums, pat, ja abi vienojas, kā to sadalīt, notāra pakalpojumi tomēr būs nepieciešami pie pārreģistrācijas. Padomes rīkotājdirektore Vija Piziča arī skaidro, ka valstij vairs nenāksies tērēt naudu šīs funkcijas veikšanai, bet gluži otrādi – tā saņems naudu, iekasējot caur notāru amata atlīdzību nodokļus. Pašvaldībās, savukārt nāktos tērēt savus budžetus šīs funkcijas nodrošināšanai.

Tikmēr oponenti ir pārliecināti, ka patiesībā runa ir tikai par notāru vēlmi iegūt garantētu ienākumu avotu. Jo skaidrs, ka lielākā daļa lauleņu šķirties dosies, kur lētāk. Pret notāru vēlmi saņemt ekskluzīvās tiesības kategoriski iestājas Latvijas Pašvaldību savienība. Padomniece Vineta Reitere stāsta, ka Igaunijā kopš šī gada šķirties var gan zagsā, gan pie notāriem, un pēdējos izvēlas salīdzinoši neliels ļaužu skaits specifiskos gadījumos. Taču cilvēkiem ir atstātas izvēles iespējas, un tāpat jādara arī Latvijā. Jāpiebilst gan, ka vairākumā Eiropas valstu laulību visos gadījumos šķir tiesa, neatkarīgi no laulāto naidīguma pakāpes.

Šaubas par pareizāko rīcības variantu Latvijas gadījumā bijušas jau no paša likumprojekta tapšanas sākuma divu gadu garumā. Vispirms tas vairākkārt mainījās valdības mājā, tagad Saeimā.

Pagājušajā trešdienā Juridiskajā komisijā pēc vētrainām debatēm tika pieņemts lēmums uzticēt bezstrīdus laulību šķiršanu notāriem. Bet, kur lauleņi nespēj vienoties par mantu un bērniem, tāpat kā līdz šim būs nepieciešami tiesu darbi.

Komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš skaidro, ka komisijas vairākums bijis pret vienas problēmas risināšanu divos ceļos. Tas radītu tiesisku jucekli. „Šis lēmums nav pieņemts uz dullo,” apgalvo M. Segliņš.

Cik lielā mērā bezstrīdus šķiršanas gadījumu nodošana notāriem atslogos tiesas, kas ir galvenais izmaiņu mērķis, un kā tas iespaidos notāru ieņēmumus, precīzi nav iespējams pateikt. Līdz šim miermīlīgo laulības šķiršanu skaits atsevišķi netika uzskaitīts.

Tieslietu ministrijas Dzimtsaraksta departamenta direktore Ārija Iklāva informē, ka pērn Latvijā apprecējušies 9913 pāri, bet šķīrušies 5245. Vēl gana daudzi dzīvo nereģistrētā laulībā, par ko liecinot piedzimušo bērnu skaits – 25 877. Savukārt Ventspilī, kā Ventas Balss jau rakstīja, pērn šķirtas 118 laulības, bet šogad – 60.

Iklāva pieļauj, ka vairākums, kam nepieciešama oficiāla laulības šķiršana to dara strīdoties par bērniem un mantu. Tātad tiesu noslogojums neko daudz nemazināsies. Notāru padomes izpilddirektore Vija Piziča ir pretējās domās – cilvēki tagad mākot vienoties.

Kā ir patiesībā, to rādīs laiks. Grozījumus Civilstāvokļa aktu likumā galīgajā lasījumā visticamākais pieņems vēl aizejošā Saeima, Juridiskās komisijas rekomendētajā versijā. 28. oktobrī.