Lai stimulētu tautsaimniecības attīstību, Latvijā būtu nepieciešams izbūvēt ātrgaitas šosejas, tas varētu būt viens no Latvijas priekšlikumiem, ar ko vērsties pie Eiropas Savienības (ES), preses konferencē žurnālistiem sacīja Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Pašlaik tiek plānots, kā tērēt ES budžetu, tai skaitā attīstības jautājumos, periodā no 2014. līdz 2020.gadam. Pēc Lemberga domām, arī Latvijai vajadzētu iesniegt priekšlikumus par liela mēroga Eiropas projektiem, kurus šajā periodā par ES līdzekļiem varētu realizēt Latvijas teritorijā.

"Mans piedāvājums ir veidot ātrgaitas šosejas maršrutos Ventspils-Rīga, Liepāja-Rīga, tālāk Rīga-Rēzekne un uz Maskavu un Rīga-Jēkabpils-Daugavpils-Krāslava. Tātad, ir runa par ātrgaitas šosejām, par divām joslām katrā virzienā. Šo projektu protams būtu iespējams realizēt tikai tad, ja tas ietilptu sadarbības attiecībās starp ES no vienas puses un Krieviju un Baltkrieviju no otras puses, jo nevar būvēt ātrgaitas šoseju, kas beidzas uz robežas mežā. Tāpēc es domāju, ka Latvijas diplomātijai un vadībai aktīvi jāstrādā ar mūsu kaimiņvalstīm - Krieviju un Baltkrieviju, jo vajadzīgs arī šo valstu politisks lēmums, ka viņi atbalstītu šādas aktivitātes realizēšanu sadarbībā ar ES," uzskata Lembergs.

Šāda, neapšaubāmi, ambicioza projekta investīciju apjoms, pēc tagadējām aplēsēm, varētu būt ap četriem miljardiem eiro (2,8 miljardiem latu), informēja Lembergs. "Tas, protams, ir ļoti daudz, bet normāla Latvijas tautsaimniecības attīstība nevar notikt, ja stratēģiskie ceļi Latvijā ir tādā stāvoklī, kādā tie ir šobrīd, un tie ar katru dienu paliek sliktāki. Jau šobrīd ceļa Ventspils-Rīga kvalitāte traucē un kavē Latvijas attīstību un sadarbību starp ES un Krieviju un Baltkrieviju. Rūpniecība nevar eksistēt bez transporta komunikācijām, tai skaitā autoceļiem," sacīja Lembergs.

Protams, Latvija nevar īstenot šādu grandiozu projektu par saviem budžeta līdzekļiem, nedz arī par to naudu, ko mēs saņemam no ES struktūrfondiem. Tas īstenojams vienīgi ka Eiropas projekts, ko realizē Latvijas teritorijā, uzsvēra Lembergs, piebilstot, ka Latvijas ceļu problēma ir ES problēma.

Lembergs informēja, ka par nepieciešamību īstenot šādu projektu un izbūvēt ātrgaitas šosejas viņš pašlaik aktīvi cenšas pārliecināt gan Ministru prezidentu Valdi Dombrobvski (JL), gan Satiksmes ministru Kasparu Gerhardu (TB/LNNK), gan Valsts prezidentu Valdi Zatleru.

"Es šo jautājumu esmu pārrunājis ar Dombrovska kungu. Viņš neteica "nē", viņš drīzāk teica "jā". Šo ideju pilnā apjomā atbalsta Satiksmes ministrs, un arī Valsts prezidents šādu ideju vērtē pozitīvi," sacīja Lembergs.

Ventspils mērs atzina, ka uzstādījums par ātrgaitas šoseju izbūvi, "protams, ir gana ambiciozs, bet tas ir absolūti nepieciešams. [..] Krīze ir jāizmanto ne tikai, lai aizņemtos. Krīze ir jāizmanto, lai attīstītu ražotāju spēkus un infrastruktūru Latvijā. Tātad, ne tikai jāsaņem aizdevumi, bet jāizmanto šīs krīzes iespējas kā papildus arguments, ka mums vajadzīgas papildus investīcijas būtiskajās tautsaimniecības nozarēs".

Lembergs uzskata, ka vienlaicīgi būtu jādomā, kādas vēl varētu būt Latvijas iniciatīvas, domājot par iespējamo ES projektu realizēšanu. "Es uzskatu, ka nākošā joma būtu enerģētika, un ES varētu palīdzēt Latvijai atrisināt jautājumu par enerģētiskās drošības un neatkarības radikālu uzlabošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kādi ir pieejami Latvijā, lai būtiski samazinātu gāzes kā kurināmā īpatsvaru enerģētika bilancē," sacīja Ventspils mērs.

Tas būtu kompleksi risināms jautājums, akcentēja Lembergs: "Jābūt atbalstam ne tikai katlu māju rekonstrukcijai un tamlīdzīgi, bet ir jābūt radikālai programmai, lai būtiski veicinātu meža stādīšanu un audzēšanu tajās zemēs, kuras stihiski aizaug ar krūmiem. Tur būtu jāstāda ātraudzīgi koki vai krūmi, kurus pēc tam izmantotu kā kurināmo. Lai izveidotu šādus stādījumus, nepieciešams Eiropas atbalsts, jo bez tā tur ekonomika nesanāk. Nevar tikai bāzēties uz tiem meža resursiem, kādi ir šobrīd, jo tad viņi būs par maz. Mums ir milzīgas platības bijušās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas šodien tādas faktiski vairs nav".

Pēc Lemberga domām, gan ātrgaitas šoseju izbūve, gan Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšana ar atjaunojamo resursu palīdzību varētu būt divi stratēģiskie uzdevumi līdz 2020.gadam. "Es domāju, ka tie ir risināmi un aizstāvami jautājumi. Tas būtiski nostiprinātu Latvijas ekonomiku un veicinātu Latvijas dinamisku attīstību, lai mēs varētu izrāpties no vienas no nabadzīgākās ES valsts "goda"".

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: