Cīnīsies ar ēnu ekonomiku

Ventspils augstskolas rektors, ekonomikas pasniedzējs Jānis Vucāns detaļās ar plānu nav iepazinies, taču, viņaprāt, tādam neapšaubāmi bija jābūt, ņemot vērā, ka ēnu ekonomika ir 20-40% robežās. «Tie ir neiekasēti nodokļi, kas ietekmē gan izglītību, gan sociālo sfēru».

Tikmēr finanšu eksperts Dmitrijs Smirnovs ekonomiskās krīzes apstākļos šo plānu vērtē kā pilnīgi bezjēdzīgu, kura mērķis ir nevis stimulēt ekonomiku un palīdzēt uzņēmējiem, bet gan vēl vairāk izspiest no viņiem nodokļus. Viņš paredz, ka labākajā gadījumā uzņēmēji meklēs iespējas šo plānu apiet, bet sliktākajā gadījumā – aiziet ar savu biznesu no Latvijas.

Plāns kopumā piedāvā vairāk nekā 60 pasākumus. Tai skaitā tiks veidots īpašs baltais saraksts, kurā iekļautajiem uzņēmumiem būs priekšrocības valsts pasūtījumu saņemšanā, atvieglota piekļuva Eiropas Savienības fondiem, kā arī tie saskarsies ar mazākām kontrolēm no valsts. Lai iekļūtu sarakstā, uzņēmumam būs jāpierāda, ka tas strādājis legāli.

Vucāns šo iniciatīvu vērtē pozitīvi, taču uzmanīgi jāskatās, vai tas ir bijis formāls pārkāpums par vienu santīmu, vai ļaunprātīga nodokļu nemaksāšana. Lai nebūtu, ka cilvēciskas kļūdas dēļ kāds uzņēmums netiek sarakstā. «Pilnībā atbalstu praksi, ka nodokļu nemaksātājus pie ES finansējuma nepielaiž». Savukārt Smirnovs baltā saraksta veidošanu uztver kā labu augsni korupcijai. Finansists norāda, ka ES līdzekļu apgūšana ir labs bizness un gan jau tiks izdomāti veidi, kā savējos sarakstā iebīdīt, bet konkurentiem to neļaut. Turklāt tieši būvniecības nozarē ir lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars, tādēļ viņš apšauba šīs ieceres dzīvotspēju.

Tāpat tiek paredzēta nulles deklarācijas ieviešana fiziskām personām un daļēja nodokļu amnestija juridiskām personām. Uzņēmējiem tiks piedāvāta iespēja legalizēt nedeklarētu līdzekļu uzkrājumus, nomaksājot noteiktu nodokli. Tāpat piedāvāta soda naudas un nokavējuma naudas dzēšana, ja tiek samaksāts pamatparāds. Vucāns ir izbrīnīts, ka nulles deklarācija nav ieviesta jau sen. Viņš gan pieļauj iespēju, ka tas ir priekšvēlēšanu triks un pēc tam šis projekts varētu tikt atcelts.

Valdība atbalstīja arī uzdevumu izvērtēt iespējamu minimālās algas līmeņa diferencēšanu atkarībā no nodarbinātības nozares. Vucāns norāda, ka šis mehānisms būtu ļoti jāpārdomā, lai nesāktos nevajadzīga kadru pārplūšana no vienas nozares uz otru, kur tās pašas profesijas veicējam minimālā alga būtu lielāka.

Plāns paredz arī paaugstināt neapliekamo minimumu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un daudzus citus pasākumus.