Mūsdienīgā un unikālā šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs, kas pagājušajā nedēļā sāka darboties Augsto tehnoloģiju parkā Ventspils brīvostas teritorijā, kļuvusi par kārtējo soli, veidojot un attīstot elektronikas un informācijas tehnoloģiju centru mūsu pilsētā.
Ventspils brīvostas pārvaldes centieni līdzās rūpnieciskajai ražošanai attīstīt arī perspektīvo informācijas tehnoloģiju nozari vainagojušies panākumiem.
Pasaules Bankas eksperti prezentējuši Ventspils brīvostas valdes pārstāvjiem starpziņojumu par Latvijas ostām. Pētījumā pieļautas daudzas neprecizitātes, top labojumi.
Kravu apgrozījums Ventspils brīvostā 2013. gada pirmajos četros mēnešos sasniedzis gandrīz 12 miljonus tonnu un tas nedaudz pat pārsniedz pagājušā gada rādītājus, informē Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Ventspils vēsturiskā īpatnība, kas veidojusies jau daudzus gadu desmitus un pārdzīvojusi dažādus politiskos laikmetus, ir ostas, rūpnieciskās un dzīvojamās zonas praktiska saplūšana. Tāpēc vēl jo vērtīgāki ir pašvaldības un uzņēmumu labas prakses piemēri, kad biznesa intereses ir sabalansētas ar iedzīvotāju interesēm un apkārtējās vides aizsardzību.
Nedēļas nogalē cauri ostas paceļamajam tiltam izbrauca kuģis ar šeit pat Ventspilī – nule atklātajā māju moduļu ražotnē Heimdal Skonto Latvia – tapušu eksporta kravu. Līdz ar šo notikumu atvērta jauna lapaspuse Ventspils ostas vēsturē.
Ventspils osta turpina attīstīties, tā jau pārkāpusi tās robežas, kurās darbojusies daudzas desmitgades. Ir sākusies ostas akvatorijas un teritorijas aiz Ventas tilta apgūšana. Uzsākot pagājušā gada beigās sauskravu termināļa būvniecību, radusies nepieciešamība padziļināt Ventas gultni šajā rajonā.
Pirms divarpus gadiem uzbūvētais vienīgais Latvijā paceļamais tilts kopš šī gada sācis pildīt savas jaunās funkcijas tiešajā nolūkā. Tilta pacelšana ir unikāla parādība ne tikai Ventspilī, bet arī visā Latvijā.
Ventspils brīvostas arodbiedrības veiksmīgais piemērs iedvesmojis arī Olimpiskā centra darbiniekus, kas nule, pārņemot pieredzi, nodibinājuši savu arodorganizāciju. Par brīvostas darbinieku aktivitātēm stāsta Olivers Kronbergs.
Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs Igors Udodovs tikko atgriezies no ārvalstu vizītēm Afganistānā un Japānā, kurās devās, lai piesaistītu jaunas kravas Ventspils ostai.
Šā gada budžetā Ventspils brīvostas pārvalde paredzējusi vairāk nekā 26 miljonus latu jaunu ostas infrastruktūras objektu būvniecībai. Mērķtiecīga ostas infrastruktūras attīstības un uzlabošanas politika nodrošina rekordlielus kravu apgrozījumus un jaunas darba vietas rūpnieciskajā zonā.
Kravu apgrozījums martā Ventspils brīvostā sasniedzis rekorda apmērus – 3,7 miljonus tonnu, kas ir par 16% vairāk nekā pagājušā gada martā un pārspēj viena mēneša pārkraušanas datus Ventspils ostā pēdējo desmit gadu laikā.
Valsts apkopotie statistikas dati liecina, ka Ventspilī ražošanas apjoms aizvien pieaug. 2012. gadā pilsētas uzņēmumos saražota produkcija vairāk nekā 111 miljonu latu apjomā, bet kopumā ražošanas apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 30%.
Ventspils brīvostas pakalpojumus un tās prāmju satiksmi aktīvi izmanto Rīgas cirks. Stena Line prāmji caur Ventspils ostu nogādā Latvijā arī četrkājainos māksliniekus kopā ar dresētājiem un apkalpojošo personālu. Par to stāsta izrāžu tehniskais direktors Kristaps Pavlovs.
Īsākais un ērtākais jūras savienojums starp Latviju un Zviedriju, Latviju un Vāciju caur Ventspili piesaista arvien vairāk tūrisma aģentūru, pasažieru, kas ceļo pa Skandināviju, Baltiju un Eiropu, kā arī uzņēmēju, kas izmanto prāmju līnijas sava biznesa attīstībai.
